«Premjerministru kandidātu» piedāvājums neatbilst šo vēlēšanu likmju nopietnībai
Vēlēšanās nevar balsot par premjerministru kandidātiem, tomēr partijas ar lielāku vai mazāku troksni parasti «izvirza» arī «premjerministra kandidātu». Līdz ar Aināra Šlesera ordinēšanu vadoņa lomai Par labu Latviju! saietā pagājušonedēļ Operā nu jau visām piecām partijām, no kuru loka pēc vēlēšanām acīmredzot tiks veidota valdība, ir pa savam «premjerministram».
Valstīs ar mažoritāru vēlēšanu sistēmu partijas līderis parasti ir arī premjerministra amata kandidāts. Latvijas proporcionālajā sistēmā, kurā vienmēr ir koalīciju valdības, šāda izvirzīšana lielākoties ir tikai priekšvēlēšanu triks, daļēji arī simbolisks žests – ka, raugi, šis cilvēks pārstāv partijas vērtības un principus.
Lai cik dūšīgi vēlētāji par šiem pieciem balsotu (tiesa, par diviem – Tēvzemes Robertu Zīli un «zaļo zemnieku» Aivaru Lembergu – nevar pat balsot, jo vēlēšanu sarakstos viņu nav), izvirzīšana par kandidātu nenozīmē labas izredzes iegūt amatu pēc vēlēšanām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.