Radošais trakums • IR.lv

Radošais trakums

3
Nellija Ločmele

Nedēļas nogali pavadīju ar diviem ģēnijiem. Pareizāk sakot, bez viņiem. Īstenībā var teikt abējādi

Kādi ģēniji? Ziedonis un Pauls.

Ar Raimondu Paulu satiekos Cēsu mākslas festivāla noslēguma koncerta otrajā daļā, kur viņa mūzikai atvēlēta goda vieta. Simfoniskais orķestris spēlē, operas solisti un kori dzied. Skaisti! Tikai paša Paula gan pils parka estrādē nav. Mutīgais konferansjē Gundars Āboliņš to taktiski nepiemin, jo visi jau tāpat saprot, ka ir taču Jaunais vilnis. Neesmu tik personīgu saķeršanos ar JV līdz šim piedzīvojusi un vēl tagad nespēju ar vienu vārdu pienaglot tāvakara sajūtu – kaut kas pa vidu starp skumju priekšnojautu par tālākas nākotnes koncertiem, kuros Paula ģeniālos darbus vienmēr spēlēs kāds cits, un vilšanos, ja smuks apšukundziņš izrādās tārpains.

Imanta Ziedoņa stāsts arī skan. Kaupers un citi Mazās kavalērijas dalībnieki Murjāņos sēž uz Ziedoņa māju klēts augstā sliekšņa un spēlē, pirmkārt, jau paši sev. Skaisti. Ziedoņa nav, bet veselu nedēļu še ir tapis ierakstu albums un fonda Viegli ļaudis ir prātojuši, kā nākotnē radīt dzīvu muzeju vai radošu laboratoriju. Lai nebūtu jāklausa paša meistara pavēle nosvilināt māju, ja kāds gribētu tajā ierīkot ar inventāra numuriem un aukliņām iegrožotu mauzoleju. Uz krāsainām līmlapiņām sarakstītas idejas, un mans skatiens aizķeras pie viena enerģiski uzšņāpāta muzeja mērķa: «Aktualizēt Ziedoņa trakumu». Super mērķis, un ne jau tikai muzejam.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu