Nedēļas notikumi pasaulē
Pēc četru gadu ilgas misijas svētdien dienestu Afganistānā noslēdz 1950 Nīderlandes karavīri. NATO aicināja Nīderlandi pagarināt 2006.gadā sāktās misijas termiņu līdz 2011.gada augustam, taču tas izraisīja iekšpolitisku konfliktu, kas beidzās ar valdības krišanu šāgada februārī. Vienlaikus tas nozīmēja arī Nīderlandes misijas beigas Afganistānā. Militārās arodbiedrības ACOM prezidents Jans Kleians atzīst, ka daudzi karavīri nebūt nav «priecīgi, ka jādodas prom». «Viņi vēlas pabeigt iesākto. Misija nav noslēgta.» Toties Nīderlandes valdību apsveikuši talibi. «Mēs no sirds vēlamies apsveikt Nīderlandes pilsoņus un valdību par viņu drosmi pieņemt šo neatkarīgo lēmumu,» norādīja talibu runasvīrs.
ASV likumdevēji apstiprinājuši likumprojektu, kas paredz finansējumu prezidenta Baraka Obamas iecerētajai kontingenta palielināšanai Afganistānā. Likumprojekts paredz 37 miljardu dolāru piešķiršanu, lai finansētu karadarbību Irākā, un 30 000 vīru papildspēku nosūtīšanu uz Afganistānu. Tādējādi summa, kuru abiem kariem ASV Kongress atvēlējis kopš 2001.gada rudens, jau pārsniegusi triljonu dolāru.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis likumu, kas paplašina padomju laiku VDK pēcteča Federālā drošības dienesta (FDD) jau tā milzīgo varu. Likums ļaus oficiāli brīdināt privātpersonas, kuru rīcību kvalificēs kā labvēlīgu apstākļu radīšanu nozieguma izdarīšanai. Personām, par kurām radīsies uzskats, ka tās kavējušas FDD darbu, varēs piespriest sodanaudu vai 15 diennakšu arestu. Cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka šis likumprojekts, kas būtībā nostādīs drošības dienestu augstāk pa likumu, atgādina padomju laikus, kad FDD priekštece VDK izmantoja brīdinājumus, lai vajātu disidentus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.