Budžets 2011.gadam 6

Ieva Čīka, LETA
Andris Strazds
Print Friendly, PDF & Email

Starptautiskās vienošanās ierobežo deficītu, jārīkojas Latvijas politiķiem

Jūlijā noslēgtās papildu vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) nekādus būtiskus pārsteigumus nesagādāja. Iepriekš nospraustie galvenie ekonomikas politikas mērķi – pakāpeniska budžeta deficīta samazināšana līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2012.gadā un eiro ieviešana 2014.gadā, līdz tam saglabājot lata piesaisti eiro pēc pašreizējā kursa, nav mainījušies.

Dokumenti apstiprina, ka sākotnējās prognozes par Latvijas ekonomikas attīstību izrādījušās pārāk pesimistiskas un Latvijai, visticamāk, nebūs nepieciešams izmantot starptautisko aizdevumu visu 7,5 miljardu eiro apmērā. Lai gan Latvija pēc jūlija vienošanos noslēgšanas saņems vēl papildus aptuveni 300 miljonus eiro no ES un SVF, tas ir stipri mazāk nekā sākotnēji plānotais miljards eiro, kas Latvijai šobrīd būtu papildus pieejams no starptautiskajiem aizdevējiem.

Vienlaikus abi dokumenti ieskicē pirmās aptuvenās nākamā gada budžeta aprises – gan attiecībā uz deficīta samazinājuma apjomu, gan attiecībā uz veidiem, kā to iespējams panākt. Attiecībā uz budžeta konsolidācijas apjomu jāpiemin, ka publiski nosauktie 395–440 miljoni latu kā nākamgad nepieciešamais budžeta deficīta samazinājums abos dokumentos ir minēti vien kā “sākotnējās aplēses” un konkrēta apņemšanās tajos ir vienīgi nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniedz 6% no IKP.

Manuprāt, ļoti iespējams, ka faktiskais konsolidācijas apjoms latu izteiksmē būs mazāks – tie varētu būt aptuveni 250 miljoni latu, protams, ar nosacījumu, ka jau šogad deficīts tiks noturēts zem 8% no IKP. Uz konkrētiem soļiem budžeta deficīta mazināšanai abos dokumentos norādīts tikai iespēju formā, vienlaikus uzsverot t.s. “ēdienkartes” principu – piedāvātie pasākumi kopumā ir apjomīgāki nekā nepieciešams, bet konkrētu soļu izvēle būs politiķu ziņā pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī.

Kas tad šobrīd ir iekļauts minētajā “ēdienkartē”? Kā iespējamie soļi izdevumu samazināšanai ir pieminēti tiešo subsīdiju mazināšana valsts un pašvaldību uzņēmumiem, valdības aģentūru iespējama slēgšana vai apvienošana, darba algu fonda samazinājums valsts uzņēmumos un sociālo pabalstu sistēmas racionalizācija. Pieminēta arī pašvaldību budžeta deficīta samazināšana, gan nekonkretizējot, kā to varētu veikt. Budžeta ieņēmumu palielinājumam kā iespējamie ceļi minēti atteikšanās no samazinātajām pievienotās vērtības nodokļu (PVN) likmēm, īpašuma nodokļa paaugstināšana un ikgadējās autotransporta nodevas palielināšana “progresīvā veidā”, kā arī neefektīvu nodokļu atvieglojumu atcelšana (pēdējā acīmredzot attiecināma uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli).

Konkrēti aprēķini gan sniegti tikai saistībā ar tiešo subsīdiju samazināšanu valsts un pašvaldību uzņēmumiem, samazināto PVN likmju atcelšanu un īpašuma nodokļa paaugstināšanu. Atbilstīgi aprēķiniem, šie trīs soļi kopā varētu maksimāli dot budžeta deficīta samazinājumu par 2,5% no IKP jeb aptuveni 300 miljoniem latu – tātad aptuveni tik, cik būtu nepieciešams, lai nākamgad budžeta deficīts nepārsniegtu 6% no IKP, pat ņemot vērā sociālo maksājumu pieaugumu, lai mazinātu šo soļu negatīvo ietekmi uz maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Manuprāt, ņemot vērā noslēgtās starptautiskās vienošanās, politiķiem, kas pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, savās programmās cita starpā būtu jāatbild, kādus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus no minētās “ēdienkartes” tie plāno īstenot pēc vēlēšanām, vai arī jāpiedāvā alternatīvas, paturot prātā nepieciešamību samazināt budžeta deficītu zem 6% no IKP. Aicinājumi pārskatīt “neizdevīgo vienošanos” neiztur kritiku – tā vienīgi nosaka budžeta deficīta griestus, veidu, kā tos sasniegt, atstājot Latvijas politiķu ziņā. Savukārt atsakoties no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, visticamāk, jau nākamgad nāktos veidot bezdeficīta budžetu, kas nozīmētu nodokļu palielinājumu un izdevumu samazinājumu kopā par nepilnu miljardu latu. Salīdzinājumā ar to iepriekš minētajā “ēdienkartē” uzskaitīto, pasākumu kopums būtu tikai “uzkodas”, bet šāda apmēra budžeta konsolidācijas radītā nenoteiktība līdzīga 2008.gada rudenī piedzīvotajai – ar grūti prognozējamām negatīvām sekām ekonomikai un sociālajai stabilitātei.

Andris Strazds ir bankas ''Nordea'' eksperts.

Komentāri (6)

mary75 29.07.2010. 21.28

Kā tur ar strukturalām reformām valsts pārvaldē?
Tur, manuprāt, vēl ir lielas rezerves.

+1
0
Atbildēt

3

    itommy_ > mary75 29.07.2010. 21.41

    Rezerves tur ir milzīgas, bet ne īstermiņā. Sākumā izdevumu būs vairāk kā ietaupījumu. Tomēr tas nenozīmē, ka strukturālās reformas nav jāuzsāk nekavējoties. Cita lieta – ja darās tāds kā Dombrovskis, tad varbūt labāk nevajag, nogaidīsim līdz rudenim. Savukārt līdzekļus reformu uzsākšanai labi būtu sarūpēt pēc Ošleja plāna.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    andrisskrastins > mary75 30.07.2010. 13.18

    Visi runā par mistiskajām strukturālajām reformām, bet neviens nepasaka līdz galam kas tās ir. Ja ievērojam strukturālās reformas, skolu aizvēršana un apvienošana ir tieša šāda reforma, bet es neesu redzējis, ka kāds sajūsmā dziedātu par tām. Arī taisnība ir tam, ka šādas reformas sākumā nekādu plusu budžetā nenesīs – tam ir vajadīzīgi divi gadi, lai šāda rīcība atstātu paliekošu efektu.

    Valstī, kur ļoti nozīmīga daļa strādājošo ir budžeta atkarīgi, ir ļoti pagrūti kaut ko tādu realizēt. Drīzāk ir jābūt daudz spēcīgākai kontrolei pār notiekošo sistēmā, lai nedublētos funkcijas un galvenais – iepirkumi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ilva > mary75 30.07.2010. 10.18

    Strukturālās reformas sagaidīt pirms vēlēšanu gadā … Nu piedodiet, pasakā nedzīvojam.
    Īpaši ņemot vērā, ka pa šiem gadiem vadošais ierēdņu sastāvs pārsvarā sastāv no “runču” aktīvajiem/pasīvajiem atbalstītājiem. Līdz ar ko jārēķinās, ka daudzas objektīvas ieceres tiek torpedētas vai arī ieviestas pēc “lielāko kretīnismu” metodes.

    Tas,kam pilnībā piekrītu ir rakstā minētais ēdienkartes princips – tāds tas ir bijis jau kopš pirmām sarunām ar SVF (uzticami avoti). Bet izvēle bijusi politiķu rokās.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Tomass Užans 29.07.2010. 20.35

Ēdienkarte var arī tikt grozīta, atrodot dažus labākus finanšu avotus. Neliels finansējums varētu nākt arī no bankām, jo ES līmenī tiek apspriesta ideja par nodokli bankām. Tas būtu tikai taisnīgi segt daļu no nāktones riskiem, sagādāt resursus nākamo krīžu risināšanai.

+2
-1
Atbildēt

0

itommy_ 29.07.2010. 18.42

“…politiķiem, kas pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, savās programmās cita starpā būtu jāatbild, kādus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus no minētās “ēdienkartes” tie plāno īstenot pēc vēlēšanām, vai arī jāpiedāvā alternatīvas…”
———————-
Draugs mīļais! A priekš kam tev to zināt? Re, Vienotības 4000 zīmju programma par visu jau ir parūpējusies. Nevajadzētu cienījamajam vadītājam traucēt strādāt 🙂

“Vienotības Ministru prezidents ir Valdis Dombrovskis. Pēc “trekno gadu” politikas izraisītās ekonomiskās, politiskās un morālās krīzes Valda Dombrovska valdība izglāba valsti no bankrota un atjauno Latvijas labo vārdu pasaulē. Valstī ir atsākusies stabila attīstība. Mums tā ir jāsaglabā.” Vai tad kāds netic lācītim un prasa plānu, kā viņš to visu dabūs gatavu?

+2
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu