Budžets 2011.gadam

Starptautiskās vienošanās ierobežo deficītu, jārīkojas Latvijas politiķiem

Jūlijā noslēgtās papildu vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Savienību (ES) un Starptautisko valūtas fondu (SVF) nekādus būtiskus pārsteigumus nesagādāja. Iepriekš nospraustie galvenie ekonomikas politikas mērķi – pakāpeniska budžeta deficīta samazināšana līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2012.gadā un eiro ieviešana 2014.gadā, līdz tam saglabājot lata piesaisti eiro pēc pašreizējā kursa, nav mainījušies.

Dokumenti apstiprina, ka sākotnējās prognozes par Latvijas ekonomikas attīstību izrādījušās pārāk pesimistiskas un Latvijai, visticamāk, nebūs nepieciešams izmantot starptautisko aizdevumu visu 7,5 miljardu eiro apmērā. Lai gan Latvija pēc jūlija vienošanos noslēgšanas saņems vēl papildus aptuveni 300 miljonus eiro no ES un SVF, tas ir stipri mazāk nekā sākotnēji plānotais miljards eiro, kas Latvijai šobrīd būtu papildus pieejams no starptautiskajiem aizdevējiem.

Vienlaikus abi dokumenti ieskicē pirmās aptuvenās nākamā gada budžeta aprises – gan attiecībā uz deficīta samazinājuma apjomu, gan attiecībā uz veidiem, kā to iespējams panākt. Attiecībā uz budžeta konsolidācijas apjomu jāpiemin, ka publiski nosauktie 395–440 miljoni latu kā nākamgad nepieciešamais budžeta deficīta samazinājums abos dokumentos ir minēti vien kā “sākotnējās aplēses” un konkrēta apņemšanās tajos ir vienīgi nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniedz 6% no IKP.

Manuprāt, ļoti iespējams, ka faktiskais konsolidācijas apjoms latu izteiksmē būs mazāks – tie varētu būt aptuveni 250 miljoni latu, protams, ar nosacījumu, ka jau šogad deficīts tiks noturēts zem 8% no IKP. Uz konkrētiem soļiem budžeta deficīta mazināšanai abos dokumentos norādīts tikai iespēju formā, vienlaikus uzsverot t.s. “ēdienkartes” principu – piedāvātie pasākumi kopumā ir apjomīgāki nekā nepieciešams, bet konkrētu soļu izvēle būs politiķu ziņā pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī.

Kas tad šobrīd ir iekļauts minētajā “ēdienkartē”? Kā iespējamie soļi izdevumu samazināšanai ir pieminēti tiešo subsīdiju mazināšana valsts un pašvaldību uzņēmumiem, valdības aģentūru iespējama slēgšana vai apvienošana, darba algu fonda samazinājums valsts uzņēmumos un sociālo pabalstu sistēmas racionalizācija. Pieminēta arī pašvaldību budžeta deficīta samazināšana, gan nekonkretizējot, kā to varētu veikt. Budžeta ieņēmumu palielinājumam kā iespējamie ceļi minēti atteikšanās no samazinātajām pievienotās vērtības nodokļu (PVN) likmēm, īpašuma nodokļa paaugstināšana un ikgadējās autotransporta nodevas palielināšana “progresīvā veidā”, kā arī neefektīvu nodokļu atvieglojumu atcelšana (pēdējā acīmredzot attiecināma uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli).

Konkrēti aprēķini gan sniegti tikai saistībā ar tiešo subsīdiju samazināšanu valsts un pašvaldību uzņēmumiem, samazināto PVN likmju atcelšanu un īpašuma nodokļa paaugstināšanu. Atbilstīgi aprēķiniem, šie trīs soļi kopā varētu maksimāli dot budžeta deficīta samazinājumu par 2,5% no IKP jeb aptuveni 300 miljoniem latu – tātad aptuveni tik, cik būtu nepieciešams, lai nākamgad budžeta deficīts nepārsniegtu 6% no IKP, pat ņemot vērā sociālo maksājumu pieaugumu, lai mazinātu šo soļu negatīvo ietekmi uz maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Manuprāt, ņemot vērā noslēgtās starptautiskās vienošanās, politiķiem, kas pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, savās programmās cita starpā būtu jāatbild, kādus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus no minētās “ēdienkartes” tie plāno īstenot pēc vēlēšanām, vai arī jāpiedāvā alternatīvas, paturot prātā nepieciešamību samazināt budžeta deficītu zem 6% no IKP. Aicinājumi pārskatīt “neizdevīgo vienošanos” neiztur kritiku – tā vienīgi nosaka budžeta deficīta griestus, veidu, kā tos sasniegt, atstājot Latvijas politiķu ziņā. Savukārt atsakoties no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, visticamāk, jau nākamgad nāktos veidot bezdeficīta budžetu, kas nozīmētu nodokļu palielinājumu un izdevumu samazinājumu kopā par nepilnu miljardu latu. Salīdzinājumā ar to iepriekš minētajā “ēdienkartē” uzskaitīto, pasākumu kopums būtu tikai “uzkodas”, bet šāda apmēra budžeta konsolidācijas radītā nenoteiktība līdzīga 2008.gada rudenī piedzīvotajai – ar grūti prognozējamām negatīvām sekām ekonomikai un sociālajai stabilitātei.

Andris Strazds ir bankas ''Nordea'' eksperts.