Ieraugot Gūtmaņalu, turki smejas. «Jo tā ir ļoti maza. Turcijā alas ir kilometriem garas,» saka Ufuks, atgriezies no tūres pa Siguldu
Viņš ir viens no 27 gidiem, kurš šogad ieguva Rīgas gida apliecību. Svinīgajā pasniegšanā Ufuka izsaukšanu pataupīja uz beigām – gluži kā salūtu. Aplausi bija pelnīti, jo gidu reģistrā viņš ir vienīgais turks. Turklāt Ufuks runā latviski un krieviski. Vissarežģītāk izrunāt ir mīkstinājumus, piemēram, vārdu «kartupeļi».
«Ļoti skaista pilsēta,» Ufuks atceras pirmo iespaidu par Rīgu. Pirms četriem gadiem ieradās ciemos pie meitenes, ar kuru iepazinās kūrortā Alanjā. «Biju turp devies atpūsties. Alanja nav Turcija, tas ir kūrorts. Pats dzīvoju Stambulā.» Studēja ekonomiku un biznesa vadību, bija savs apģērbu veikals. «Es varu dzīvot jebkur. Rīga bija mans liktenis.»
Draudzene, tagad sieva, dzīvot Stambulā negribēja. «Tā nav vienkārša pilsēta. Iedzīvoties viņai noteikti būtu grūtāk nekā man šeit.» Divu mēnešu laikā Ufuks apguva pamatfrāzes latviešu valodā, strādāja ēstuvē Dominā par pavāru. Pašmācības ceļā viņš valodu bija apguvis tik labi, ka sāka darboties Turcijas tūrisma firmas More travel filiālē par tulku, pēcāk par gidu. «Gribēju apliecību, lai viss ir oficiāli. Zināju, ka eksāmenus nolikšu, jo esmu pārliecināts par sevi. Lasīju grāmatas par Latvijas vēsturi un kultūru, vērtēšanas komisija brīnījās, ka zinu tik daudz faktu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.