Kargins: mūs grib piespiest kapitulēt 7

Oļesja Sokolova, F64
Sanita Jemberga
Print Friendly, PDF & Email

Bijušie īpašnieki esot piekrituši ''Parex'' līgumu publiskošanai

Drīzumā 1.augustā vajadzētu iestāties jaunam posmam ''Parex bankas'' dzīvē, kad atsevišķi sāktu darboties tās ''labā'' daļa ''Citadele''. Taču ļoti iespējams, ka jaunās bankas dzīvi apgrūtinās ilgstoši tiesu procesi ar abiem bijušajiem ''Parex'' īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Šīs nedēļas rakstam žurnālā IR interviju viņi atteica, bet atbildes sniedza rakstveidā Valērija Kargina vārdā.

Pēc licences izsniegšanas bankai Citadele jūs esat paziņojuši, ka restrukturizācija ir shēma ar koruptīviem mērķiem un daudzskaitlīgu konsultantu interesēm. Lūdzu, nosauciet visus koruptīvos mērķus un to pazīmes, ne tikai jau plaši izskanējušo piemēru ar Baltkrievijas līzinga kompāniju.
Modelis ''good out'' [kad no bankas izdala labos aktīvus un izveido jaunu banku, nevis atsevišķi nodala sliktos kredītos – red.] paredz klientiem un kreditoriem divas iespējas: palikt sliktajā bankā vai nokļūt jaunajā. Nedz likums, nedz valdība, nedz banka nav sniegušas informāciju par stingriem kritērijiem, pēc kādiem vieni klienti nonāks labajā bankā bez jebkādiem darbības ierobežojumiem, bet otrus vecajā bankā joprojām skars viss ierobežojumu loks – noguldījumu iesaldēšana, kreditēšanas aizliegums un bankas likvidācijas perspektīva.

Šīs iespējas ir tik ļoti atšķirīgas, ka nav šaubu par to, ka katrs centīsies nonākt bankā ''Citadele''. Ja nepastāv skaidri, publiski zināmi kritēriji, ja ilgstoši jau notiek tirgošanās ar klientiem un klientu šantāža, tad nav jābūt kriminologam, lai saprastu, ka situācija ir klaji provokatīva korupcijai. Pēc vecās bankas nodalīšanas sāksies tās aktīvu sasteigta izpārdošana, jo bankai būs nepieciešami līdzekļi gan sindicētā kredīta atmaksai, gan kapitāla pietiekamības uzturēšanai. Tas nozīmē, ka aktīvi, tajā skaitā ļoti vērtīgas ķīlas, tiks izpārdotas par dempinga cenām. Tas atkal būs provokatīvs moments, kas liks pircējiem spietot ap banku, lai iegūtu labākus un lētākus aktīvus.

Jūsu pieminētais Baltkrievijas piemērs neapšaubāmi rada šaubas par iespējamu korupciju. Iespējams, ka tas ir biznesa attaisnots risinājums, bet totālas slepenības apstākļos, kāda valda ap restrukturizāciju, šaubas neizkliedējas.

Par konsultantiem. Vajadzētu, neatklājot komercnoslēpumu un konfidenciālo informāciju, publicēt kopsavilkumu, cik un par ko ir kopumā samaksāts dažādiem bankas, akcionāru un valdības konsultantiem šā pusotra gada laikā. To var izdarīt, nepārkāpjot konfidencialitātes līgumus, ja netiek norādītas konkrētas summas ar katru no tiem, bet dodot skaitļus kopumā.

Domāju, ka jebkuram būtu tiesības zināt, cik izmaksāja zīmols ''Citadele banka'' ar ''Austrijas karogu'' un kāpēc bija nepieciešams caurlūkot teju divus tūkstošus variantu. Pie tam paskaidrojot, cik izmaksāja katra atmestā varianta caurlūkošana. Taisnības labad gan jāatgādina, ka nosaukumu ''Citadele'' ieviesām tieši mēs, tā nosaucot visiem labi zināmo ''Parex bankas'' filiāli.

Tāpat vajadzētu precīzi zināt, par ko tieši maksā konsultantam ''Nomura International'' un un cik izmaksāja paralēli izstrādātais modelis ''bad out'' restrukturizācijas modelis, kurš tagad tiek dēvēts bezmaz vai par noziedzīgu un izstrādātu vienīgi Kargina un Krasovicka interesēs.

Kādi ir nosacījumi, kādus jūs esat izvirzījuši ieguldījumu līguma publiskošanai?
Vispirms pajautājiet Finanšu ministrijai, kāpēc viņi šo jautājumu apzināti novilcina, kaut mēs jau pusgadu kā esam ar viņiem saskaņojuši publicēšanu. Varam pievienot mūsu un Finanšu ministrijas saraksti, īpaši aicinot pievērst uzmanību datumiem.

Precizējiet, lūdzu, cik lieli ir jūsu ģimeņu subordinētie aizdevumi bankai, kā arī bankas jums un jūsu ģimenēm izsniegtie kredīti? Kas ir to galvotāji?
Es negribētu, lai mani provocētu pārkāpt likumus par banku noslēpumiem. Finanšu kapitāla un tirgus komisija, pārkāpdama likumu, ir publicējusi ziņas par manu personīgo kontu stāvokli, turklāt būtiski izkropļojot gan summas, gan apstākļus, kādos esmu noguldījis naudu bankā.

Uzskatu, ka ir negodīgi pārkāpt likumu, vadoties pēc politiskiem pasūtījumiem. Šodien viņi atklāj informāciju par maniem kontiem, bet rīt – par jūsējiem. Likumam jābūt vienam visiem, tajā skaitā  uzraudzības institūcijām.

Es uzskatu, ka datu publicēšana par manām personīgajām finanšu operācijām ir viens no veidiem, kā uz mani tiek izdarīts spiediens. Esmu izdarījis daudz pozitīva manai valstij. Kopš 1987.gada, kad sāku nodarboties ar biznesu, biju pārņemts ar mūsu valsts uzplaukuma ideju. Man ir pretīga šī doma – piespiest mūs kapitulēt, iebiedējot un organizējot melīgas informācijas noplūdi presē.

Vai jūs aizņēmāties līdzekļus savā bankā un vēlāk tos noguldījāt kā depozītus, turklāt kredītiem piemērojāt zemākas likmes, bet depozītiem augstākas nekā vidēji tirgū?
Šāda veida prakse netika pielietota. Ja kāds kaut ko tādu saka, tie ir meli. Tieši tāpēc, lai izbeigtu šādu melu tiražēšanu, mēs gribam, lai tiktu publiskoti bankas audita rezultāti uz pārņemšanas brīdi.

Vai jūs esat izteikuši Latvijas valstij piedāvājumu iegādāties vai apmainīt pret saviem depozītiem bankas daļas? Ja jā, ko jūs vēlaties iegādāties/apmainīt? Vai Latvijas valsts jums ir sniegusi atbildi? Kādu?
''Parex bankas'' pārstāvji nāca klajā ar piedāvājumu uzsākt sarunas, bet kā pirmais sarunu solis tika izvirzīta prasība parakstīt konfidencialitātes līgumu. Pēc būtības tika uzlikts aizliegums stāstīt sabiedrībai par jebkurām darbībām saistībā ar banku. Uzreiz pēc konfidencialitātes līguma parakstīšanas viņi pārtrauca jebkurus kontaktus ar mums. Es uzskatu, ka šīs visas darbības bija orientētas uz to, lai mūs maldinātu un piespiestu klusēt.

Valdība, kura no visa taisa noslēpumus, nebūs ilgdzīvotāja, jo, kā rāda pieredze, kur ir valsts noslēpums, ir arī virspeļņa.

Vai jūs cerat Latvijā nodibināt/iegādāties vēl kādu finanšu iestādi?
Nē, mani dzīve māca nevis krāt, bet dalīties.

Jūs pēdējās nedēļās vairākkārt esat minējuši gaidāmu tiesvedību. Par ko jūs grasāties tiesāties? Kādās tiesās? Ko attiecībā pret jums Latvijas valsts jebkuras tās iestādes formā ir pārkāpusi?
Vislabāk uz šo jautājumu varētu atbildēt Valsts kanceleja, Tieslietu ministrija un juridiskais konsultants, zvērinātu advokātu birojs ''Sorainen''. Tieši viņi sniedza valdībai detalizētu 70 lappušu  pārskatu par tiesvedības riskiem, kuri piemīt restrukturizācijas modelim ''good out''. Mēs atzīstam, ka juristi precīzi saskatījuši modeļa vājās vietas, jeb, kā mēs teiktu, prettiesisko dabu. Tajā pat laiks pilnīgi visi ir atzinuši, ka ''bad out'' modelim šādi riski praktiski nepiemīt.

Vēl piebildīšu, ka ''Nomuras'' izraudzītais ''konfrontācijas'' modelis ir ne tikai apveltīts ar tiesiskiem un operacionāliem riskiem, bet ir arī dārgāks un ekonomiski neizdevīgāks valstij. Pieņēmumus, ka ārzemnieki no ''Nomuras'' labāk zina, kas nepieciešams Latvijai, ir tikai mierinājums naivajiem. Jāņem vērā, ka visām bankām Latvijā 2008. un 2009.gadā bija pilnīgi identiskas problēmas ar hipotekāro kreditēšanu. Neviena cita banka tās nav risinājusi ar ''good out'' modeli, bet visi ir izdalījuši tā dēvētos ''toksiskos aktīvus'' – sliktos kredītus uz fondiem, kur to realizācija netiks sasteigta. Būtu godīgi pajautāt Melngailim, pie kāda modeļa banka un konsultanti strādāja visu 2009.gadu.

Ja jums nav sakara ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kādēļ jūs vairākkārt esat tikušies ar vairākiem Saeimas deputātiem, lai par tiem runātu?
Mēs esam teikuši, ka grozījumi nav veikti mūsu interesēs. Varētu uzskatīt, ka tie tikuši piedāvāti tieši valdības interesēs, jo varēja mazināt tiesvedības riskus un novest pie ekonomiski saprātīgākā un izdevīgākā bankas sadales modeļa. Jājautā, kāpēc valdošā koalīcija nobloķēja grozījumus, ja pirms tam neskaitāmas reizes ''Parex bankas'' vadītāji apgalvoja, ka abas bankas ilgstoši sekmīgi darbosies un pildīs visas saistības. Iznāk, ka tie bija salti meli, jo pretējā gadījumā neviens nevar izskaidrot valdošās koalīcijas naidīgo pozīciju pret grozījumiem, kas paredzēja parlamentāro kontroli pār bankas restrukturizāciju.

Kādēļ Kargina kunga dēls un sieva ziedo ''Saskaņas centram'' tieši tajā laikā, kad grozījumi tiek izskatīti?
Mēs neesam slēpuši simpātijas pret ''Saskaņas centru''. Esam ziedojuši un ziedosim. Šobrīd šī ir vienīgā partija, kuras politikā nedominē nacionālais jautājums. Diemžēl, visi notikumi ap mums un banku radījuši pārliecību, ka liela nozīme ir tam, ka neesam latvieši. Visprecīzāk un nekaunīgāk to pateicis advokāts Grūtups Andris, nosaucot mūs par ''diviem ebrejiem no Vitebskas guberņas'', kas izputināja banku un valsti. Pie tam, viņš to teicis, pat necenšoties izprast globālās finanšu krīzes būtību un Latvijas banku sektora īpatnības. Ja jau tā dara tāds visnotaļ gudrs cilvēks kā Grūtups, uz ko varam cerēt priekšvēlēšanu ''riesta laikā'' no politiķiem un viņu uzticamajiem partijas ruporiem.

Esat apgalvojuši, ka ieguldījumu līgums aizsargā jūsu subordinētos ieguldījumus, vienalga, kas notiek ar ''slikto banku''. Paskaidrojiet, lūdzu, sīkāk, kā?
Ieguldījumu līgums ir parakstīts gan no mūsu puses, gan no valsts puses Finanšu ministrijas personā. Līguma tekstu gatavoja valdības juridiskie konsultanti. Tajā ir precīzi definētas pušu saistības, tajā skaitā, bet ne tikai, mūsu pienākums saglabāt noteiktas summas subordinētajā kapitālā un mūsu tiesības uz procentu maksājumiem pēc saskaņotas likmes. Detaļas es nedrīkstu izpaust, jo līgums ir konfidenciāls, bet mēs no savas puses uzskatām, ka mūsu noguldījumus garantē valsts.

Kādu jūs saredzat savu atbildību iepretim Latvijas iedzīvotājiem, kuriem būs jāatmaksā gan starptautiskais aizdevums, ko nācās ņemt ''Parex'' glābšanas dēļ, gan jūsu procenti?
Jūsu jautājums netieši atbalsta politiķus, kuri cenšas savu atbildību par ekonomisko situāciju valstī pārlikt uz biznesa cilvēkiem. No globālās ekonomiskās krīzes cieta iedzīvotāji arī tādās valstīs, kuras ir gan bagātākas, gan pieredzējušākas par mūsu valsti. Taču tur politiķiem pietika saprāta uzticēties biznesa cilvēkiem. Daudzas bankas, kas saņēma valsts atbalstu, bet neizstūma akcionārus, ir atguvušās un turpina veiksmīgi atplaukt un darboties. ''Parex banku'' joprojām pārvalda politiķi, kuri vadās no savām politiskajām interesēm, nevis no ekonomikas likumiem.

Vai Jūs esat liecinājuši/aicināti liecināt Ģenerālprokuratūrā ierosinātajā kriminālprocesā par bankas pārņemšanu? Kad un par ko?
Jā, esam snieguši liecības prokuratūrā un atbildējuši uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Būtu nekorekti pret izmeklēšanu publiski iztirzāt liecību saturu.. Varam tikai apliecināt, ka turpināsim sadarboties ar izmeklēšanu, ja tāda nepieciešamība vēl radīsies.

.

Komentāri (7)

andrisskrastins 09.07.2010. 12.47

Veči. Pieņemiet, ka tos miljonus atpakaļ nedabūsiet. Samierinieties. Būs vieglāk gulēt. Savādāk ja jūs turpināsiet iespringt, jebkuram latvietim būs tiesības paģērēt daļu no tās naudas sev, jo galu galā kādu piķīti mēs ieguldījām jūsu bankā…

+10
-1
Atbildēt

0

varrvara 09.07.2010. 14.39

Normāls statuss bankrotējušiem īpašniekiem ir sausais atlikums = 0. Ja valsts to panāks , latvieši arī savu valsti cienīs. Pagaidām ir tāda sajūta, ka abiem večiem būs ar to 0 jāsamierinās un te nelīdzēs nekāds SC un valsts bez nacionālisma.

+8
0
Atbildēt

0

itommy_ 09.07.2010. 12.44

Kaut kur pazuduši cimdi, lai par šo tēmu rakstītu. Bail sasmērēties. Tāpēc punkts.

+3
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu