Gadu pēc stāšanās Lietuvas prezidentes amatā Daļa Grībauskaite aizvien atrodas uz popularitātes viļņa, kas 53 gadus vecajai ekonomistei palīdzēja nonākt augstajā krēslā. Viņas tiešā runa patīk apātiskajiem vēlētājiem, tajā pašā laikā strupie lēmumi mulsina citus politiķus, it īpaši ārpolitikā
Pagājušā gada sākumā runāja: ja Daļa Grībauskaite piedalītos Lietuvas prezidenta vēlēšanās, viņa uzvarētu ar pārliecinošu pārsvaru. Tā arī notika. Taču vēl pirms tam mazāk strīdējās par to, kas uzvarētu, bet gan – vai viņa vispār kandidēs? Daudzi uzskatīja, ka ES komisāre budžeta lietās Grībauskaite būtu kompetenta līdere, jo līdz šim izvairījusies no politisko partiju skandāliem un aizdomām korupcijā. Turklāt kā pluss tika vērtēta viņas agrākā pieredze finanšu ministres amatā un izpratne par budžeta jautājumiem, kaut arī Lietuvas prezidentam ir maza loma valsts ekonomiskajā politikā, jo par to lemj valdība.
Grībauskaite savu lēmumu par kandidēšanu atlika līdz pēdējam. Izšķirošo lēmumu esot palīdzējuši pieņemt nemieri, kas notika 2009.gada janvārī, kad demonstranti izsita Lietuvas parlamenta logus. «Mans pilsoniskais pienākums neļāva palikt Briselē. Es varu un vēlos izmantot savu pieredzi, savas zināšanas un iespējas, lai izvestu mūs no politiskās un ekonomiskās tumsas.» Viņa nolēma startēt kā neatkarīga kandidāte un patiesībā uzreiz kļuva par neuzvaramu prezidenta amata pretendenti.
ĀRLIETU POLITIKAS MAIŅA
Ārlietu politika ir tā joma, kurā Lietuvas prezidentam ir vislielākās izpaušanās iespējas, taču Daļai Grībauskaitei nav daudz lietu, ar ko varētu lepoties pēc pirmā gada. Viņa diezgan ātri sarāva sava priekšgājēja īpaši tuvās saites ar ASV, Gruziju un Ukrainu, taču nav spējusi piedāvāt alternatīvu vīziju.
Diezgan neierasts bija viņas lēmums pirmajā ārvalstu vizītē doties uz Zviedriju. Tas tika tulkots gan kā prezidentes mēģinājums izvēlēties pragmatisku politiku (aktuāls jautājums ir par strāvas kabeļa vilšanu pāri jūrai), gan kā vēlme mazāk fokusēties uz bijušajiem postpadomju kaimiņiem Baltijas reģionā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.