Kurš ir vistīrākais cilvēks pasaulē? Skursteņslauķis.
«Tik daudz reižu dienā kā viņš nemazgājas neviens cits,» smejas Māris Bambis. Viņš nāk no skursteņslauķu dinastijas. Vectēva brālis tīrījis Rīgas dūmeņus, vectēvs būvējis podiņu krāsnis. Māra tēvs bijis skursteņslauķis, un Māris pats – arī skursteņslauķis.
Vēl XVIII gadsimtā skursteņslauķu aprindās Eiropā, arī Latvijā, bijusi stingra hierarhija. Tikai meistars drīkstējis valkāt cilindru. Zellis – mazu, apaļu cepurīti. Uz ielas zellis turējies divus metrus aiz meistara, pa pašu ceļa maliņu, basām kājām.
Māris smej, ka no tēva, skursteņslauķa amata meistara, kā zellis nekad nav dabūjis pa ausi. Jaunībā amatu apguvis cītīgi. Jau sen pašam Mārim kabatā meistara sertifikāts. Taču arī ar zeļļa sertifikātu drīkst strādāt skursteņslauķa darbu. Vien nedrīkst mācīt citus, dibināt savu uzņēmumu.
Eksāmens, lai iegūtu skursteņslauķa sertifikātu, notiek nevis uz jumta, bet gan uz zemes. Pretendentam uzdod daudz āķīgu jautājumu. Praktiskais darbs jāpilda patstāvīgi, jāatnes atsauksmes no klienta un fotogrāfijas no darba izpildes vietas.
Skursteņslauķi Latvijā cits citu labi zina. Brauc pieredzes apmaiņā pie kaimiņiem. Visā postpadomju zonā jumtu un ventilācijas sistēmu stāvoklis esot līdzīgs – diezgan bēdīgs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.