Latviešu kultūras dārgumu un deputātu Raimondu Paulu uzaicināt pusdienās nav grūti. Grūtāk atrast laiku, kad tās ieplānot
Satiekamies dienā, kad noraidīta ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) demisija. Pauls «pēdējo reizi izpildījis partijas disciplīnu», nobalsojis «par» demisiju, jo esot zinājis: balsu palikšanai Kamparam pietiek. Neuzticības balsojumā iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei gan nav piedalījies, izvilcis balsošanas karti no mašīnas. Pauls uzskata, ka līdz vēlēšanām izmaiņas valdībā nav vajadzīgas un «tās ir partiju spēles». «Kāpēc visi ir aizmirsuši, ka laikā, kad Jaunais laiks bija opozīcijā, viņi prasīja demisijas katru otro nedēļu. Tas ir opozīcijas darba stils, pilnīgi normāli.»
Tumšās biksēs un pelēkā žaketē ar sudrabaini sarkanu kaklasaiti, putekļumēteli pār roku pārmetis, Pauls iznāk no Saeimas ar nošu mapi rokā. Virspusē kaligrāfiskajā rokrakstā dziesma ar Imanta Ziedoņa vārdiem Sit mani Prustā, ko agrāk dziedāja Margarita Vilcāne, tagad – Rēzija Kalniņa. Sadarbību ar viņu un sitaminstrumentālistu Rihardu Zaļupi («to foršo puiku, kas uz miroņgalvām spēlē») komponists atzīst par vienu no savām labākajām nesenajām koncertprogrammām.
Brīdi nevaram izlemt, kur pusdienosim, jo savā manierē ar nopietnu sejas izteiksmi dzīt jokus komponists paziņo, ka tik dārga restorāna, kā viņam patiktos, Rīgā nav. «Es pa krogiem vispār nestaigāju. Pusdienot katru dienu eju mājās,» viņš saka. Pauls ir gaļēdājs. «Man latvisks garšo, stipri sacepts, ar drusku taukumiņu pa virsu. Nekas labāks brokastīs par cauraudzīti, saceptu ar olām, būt nevar.» Ierosinu pamēģināt franču kafejnīcu pavisam tuvu Saeimai. Ieejot pa durvīm un uzmetot acis ēdienu tāfelei, saprotu savu kļūdu. Gaļas tur nav – ir maizes, salāti un zupas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.