Tagad viss mazāk krīt uz nerviem. Nevis šausminās un kritizē, bet izprot – tādas pārmaiņas piedzīvojusi Inga Saleniece, studējot sociālo antropoloģiju. Maģistra darbā viņa pētīja latviešu ošņāšanas īpatnības. Savukārt Aija Stikāne iepazina baržu iemītniekus Londonā. Pēc dažām dienām abas saņems diplomus
Tā tikai jums šķiet, ka mobilais telefons, ko redzat veikala plauktā un tas jums patīk, ir jūsu nevainojamās gaumes un laimīgas nejaušības rezultāts. Patiesībā jūsu vēlmes jau pirms modeļa radīšanas noskaidrojis ražotāja nolīgts sociālantropologs. Viņš izpētījis sabiedrību, tās patēriņa ieradumus, un devis slēdzienu, ka savu maciņu atdarīsit, visticamāk, tieši šāda telefona iegādei. Lūk, tas ir veikala plauktā. Un jūs to gribat kā traks!
Sociālā antropoloģija ir zinātne, kas pēta cilvēku un dažādas sabiedrības, to īpatnības. Lai arī šīs zinātnes saknes netieši rodamas jau viduslaiku teoloģijas pārdomās par cilvēku un tā rašanos, mūsdienu antropoloģijas pamati tika likti XIX gadsimtā – šajā laikā zinātnieki aktīvi pievērsās cilvēka izcelsmes un attīstības cēloņu meklējumiem.
Antropologa darbs nozīmē ne tikai pamatīgas teorētiskās zināšanas par cilvēku sabiedrību, bet praktisku izpētes darbu. Viens no pasaulē populārākajiem antropologiem ir daudzu bestselleru autors Karloss Kastaņeda, kurš kopā ar Meksikas magu donu Huanu devās pētīt vietējo dzīvi un iekūlās zinātnieka prātam grūti aptveramos maģisku notikumu virpuļos. Galu galā Kastaņeda (tā vismaz savās grāmatās stāsta viņš pats) kļuva par meksikāņu maģijas praktiķi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.