Aktrises Agneses Zeltiņas personiskās piezīmes pēc filmas Sekss un lielpilsēta 2
Vai atceries pirmo brīdi, kad ieradies savā pirmajā lielpilsētā? Savas cerības, sapņus un to, ko sagaidīji no šīs tikšanās? Pirmās iepazīšanās ar vietām, cilvēkiem un visu to, kas veido īpašo izjūtu, garšu, smaržu kopumu, kuru var izjust vienu vienīgo – to pašu pirmo reizi, kam nav atkārtojuma? Tas ir tāpat kā izjust pirmo mīlestību, kurai līdzīgas vairs nebūs.
Es to atceros spilgti, līdz pēdējam sīkumam un detaļai. Šādas tikšanās manā dzīvē ir bijušas trīs – Rīgā, Maskavā un Losandželosā. Meitenei, kas 14 gados atstāja Siguldu un sāka laimes un mīlestības meklējumus lielpilsētas džungļos tālu prom. Par ceļu, kurā tika lauztas visas drošās komforta zonas, kurš ir bijis raibs kā smalks un krāsains zīda lakats, kuru ejot, ir novalkāts desmitiem smalku un ne tik smalku kurpju pāru.
Tikpat precīzi, kā tas iespiedies manā atmiņā, es varētu stāstīt par sievietēm, kuras satiku šajās pilsētās. Par sarunām, emocionāliem piedzīvojumiem, pirmajām kopējām attiecību veiksmēm un sakāvēm, vilšanos, par šo fantastisko un prieka pilno atklājumu un sakritību, nejaušību un piedzīvojumu ķēdi. Par asarām, malkojot vīnu un kratot sirdis kādas veiksmīgas aktrises virtuvē līdz rīta gaismai, vai neprātīgo sajūsmu, kuru izjutu ar nejauši satikto klasesbiedreni kādā pavisam parastā pēcpusdienā, kad viņa paziņo, ka ir palikusi stāvoklī no sava mīļotā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.