Par turpmāko likumprojektu virzību atbildīga būs Segliņa vadītā Juridiskā komisija
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās žurnālistu sagatavos, bet apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) iesniegtos grozījumus likumos, kas stiprinātu preses brīvību Latvijā.
Pret likumprejktu nodošanu komisijām deputātus neaicināja balsot neviens deputāts. Grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kā arī grozījumus Krimināllikumā nodeva skatīšanai Juridiskajā un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Par turpmāko likumprojektu virzību atbildīga gan būs Mareka Segliņa (TP) vadītā Juridiskā komisija.
Jau vēstīts, ka žurnālistu iniciatīvas grupa sagatavojusi atklātu mediju darbinieku vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem, rosinot pieņemt konkrētas izmaiņas likumos, kas stiprinātu preses brīvību, tiesiskumu un demokrātiju Latvijā. To parakstījuši vairāk nekā 120 mediju darbinieku.
Vēstule tapa pēc policijas sarīkotās kratīšanas Latvijas Televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas mājvietā, kura iepriekš informēja par Neo jeb Ilmāra Poikāna aktivitātēm.
Žurnālisti iesaka ņemt piemēru no Zviedrijas, preses likumā, uzliekot žurnālistiem par pienākumu aizsargāt savus informācijas avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos. Politiķi arī rosināti izslēgt no Krimināllikuma 157.pantu par neslavas celšanu, kas ļauj uzsākt individuālu krimināltiesvedību pret žurnālistu. Savukārt Likumā par presi un elektronisko mediju likumā ieteikts iestrādāt normu, kas paredz, ka pret žurnālistu nevar vērsties privāti, ja viņš pildījis redakcijas uzdevumu, un prasība ceļama tikai pret redakciju.
Kā uzskata mediji, šādas normas ieviešamas nekavējoties, jo “nav tikai vienas profesionālas kopienas jautājums”, bet “jautājums par tiesisku, demokrātisku un brīvu Latviju”.
Komentāri (16)
mary75 27.05.2010. 09.57
Domāju, Saeima diezin vai šādus grozījumus pieņems.
Bet, atbalstāmi tie ir.
Valsts labklājība ir tiešā proporcijā ar preses brīvību un žurnalistu rīcībā esošas informācijas, kā arī pašu žurnalistu neaizskaramību attiecīgā valstī.
Preses brīvība ierobežo politiķu un amatpersonu iespējas rīkoties pārāk “brīvi”, tāpēc šie to pacieš kā zobu sāpes, un vienmēr gatavi ierobežot, cik var.
2
mary75 > mary75 27.05.2010. 10.37
Nu jā, tas punkts varētu būt strīdīgs, bet, no otras puses, parasti jau redakcijas savus žurnalistus pazīst, un zina, ko katrs dara.
Bet, faktiski, jā, tā viena negodīga žurnalista dēļ varētu iznīcināt visu redakciju un laikrakstu, laikam, tev taisnība.
0
daina_tabuna > mary75 27.05.2010. 10.09
Preses likumā varbūt arī pieņems, bet ne krimināllikumā. Un es arī nepieņemtu, atklāti sakot, jo izmaiņas ir balstītas uz pieņēmumu, ka žurnālists ir godīgs. Ja žurnalists ir negodīgs, tad izmaiņu gadījumā pie atbildības sauks redakciju, kas vienkārši nonākusi ķīlnieka lomā. Ja tas izies cauri, tad redakcijās būs jāpieņem darbā juristi, kam jebkurš nopietnāks raksts būš vispirms jaizvērtē, lai nenonāktu nepatīkamā situācijā. Galu galā žurnālistu var arī vienkārši uzpirkt kāds konkurējošs izdevums un tādā veidā pamatīgi apskadēt konkurentu biznesu.
0
Ieva 27.05.2010. 16.29
Brīvi mediji ir demokrātijas pamats. Tā ir aksioma.
Tomēr pūlos saprast, kādai tad ir jābūt manai reakcijai, ko es varu iesākt, ja žurnālists mani noķengā, apmelo. Tiesā šidzēt nevaru, atsaukumu redakcija demokrātisko principu dēļ nepieņem? Ko darīt?
Kā es varu aiztāvēties?
0
andrisskrastins 27.05.2010. 10.38
Nedomāju, ka šis sasaukums vispār tam pieķersies. Priekšā taču vēlēšanas un kāds Damokla zobens taču jātur virs žurnālistu galvām, savādāk atļausies vēl apstrīdēt prominences no SC, pelniem kubā un ZZS.
0