Muižniece: ar asinīm parakstīties negrasos

Politiskā darbība netraucētu TP virzītajai kandidātei strādāt Satversmes tiesā

Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece uzskata, ka politiskā darbība viņai netraucētu pildīt Satversmes tiesas tiesneses amatu arī tad, ja ST būtu jāvērtē savulaik ar pašas atbalstu pieņemtie lēmumi. Ceturtdien Saeimas deputātiem aizklātā balsojumā jāizvēlas starp Saeimas TP frakcijas vadītāju un “Jaunā laika” ieteikto Latvijas Universitātes mācībspēku Silviju Meieri.

Kā Jūs vērtējat savas izredzes tikt apstiprinātai Satversmes tiesas tiesneša amatā?
Tā, kā to var vērtēt pirms aizklāta balsojuma. Es nekādas spekulācijas neizteikšu. Jā, es zinu, ko man ir teikuši, es zinu, kāds ir bijis atbalsts no kolēģiem. Tas ir viss ļoti patīkami, jo atbalstu man ir izteikuši ļoti daudzi deputāti, arī no pozīcijas partijām, taču balsojums rādīs.

Kādas ir Jūsu priekšrocības salīdzinājumā ar otru kandidāti?
Manas priekšrocības droši vien ir mana pieredze, bet es negribētu šai ziņā nekādā veidā noniecināt otru kandidāti, jo, man par pārsteigumu, iespēja ar viņu iepazīties, viņas pieredzi analizēt ir bijusi minimāla. Tas ir ļoti žēl, jo par mani tiešām ir zināms ļoti daudz, tā ir politiķu priekšrocība – tā milzīgā publicitāte, ko daži uzskata par mīnusu.
Es negribētu teikt, ka man ir kādas milzīgas priekšrocības, jo šeit mēs esam noliktas vienādā situācijā. Tādā ziņā man priekšrocību nav. Te drīzāk var būt gluži otrādi – sarežģījumi saistībā ar to, ka es esmu opozīcijas deputāte… Lūk, tas nosaka daudz ko. Bet manas priekšrocības ir tās, ka es ļoti labi izprotu valsts pārvaldi. Man ir pieredze, strādājot gan izpildvarā, gan likumdevējā, gan valsts prezidenta institūcijā. Es esmu visu laiku kopš neatkarības atjaunošanas piedalījusies likumdošanas procesā. Esmu veidojusi visu veidu dokumentus – gan likumus, sākot ar 1990.gadu, gan tiesību aktus, kādus veido Valsts prezidents, gan tiesību politiku laikā, kad biju tieslietu ministre. Šī ir lieta, ko nomest zemē būtu tiešām žēl.
Politiskā pieredze, manuprāt, nav vis zaudējums, bet ieguvums, un tas ir ieguvums katram cilvēkam, kas, būdams politiķis, ir godprātīgi strādājis, krājis zināšanas un aktīvi piedalījies likumu veidošanā, visā šajā politikas veidošanā, un tā ir milzu iespēja, kas katram ir jāizmanto.

Kā jūs novērsīsiet bažas par to, ka pēc apstiprināšanas amatā, ja tas notiks, noliekot mandātu un apturot darbību partijā, Jūs joprojām būsiet lojāla šīs partijas politikai, lēmumiem?
Pirmkārt, es būšu lojāla Latvijas valstij un likumiem. Otrkārt, es nevienam neesmu solījusi mainīt savus uzskatus, jo tie ir nacionāli konservatīvi. Bet politiskās darbības nebūs. Neko zvērēt vai ar asinīm parakstīties nevienam netaisos. Esmu cilvēks, kas savus solījumus pilda un ļoti labi saprot, ka mainās mans statuss brīdī, kad es sāku pildīt tiesneša pienākumus.

Kā Jūs rīkosieties, ja nāksies saskarties ar lēmumiem, par kuriem savulaik pati balsojāt?
Ir pilnīgi skaidrs, ka katrs amats uzliek savus pienākumus un katrs lēmums, ja tāds pienāktu un ar to būtu jāsaskaras, ir analizējams pilnīgi atsevišķi. Šobrīd es nepiedalītos spekulācijas par to, kā es darītu. Jautājums ir, par kādu likuma pantu vai daļu būtu pretenzija, tad tā daļa ir analizējama. Tā vispārīgi par to runāt nemaz nav iespējams. Katra konstitucionālā sūdzība, katrs jautājums, ko sniegusi tiesa izvērtēšanai, parasti ir ļoti precīzs un tādā veidā sverams.

Bet, ja Jūs ar savu balsi būtu atbalstījusi to likuma redakciju, kura ST tiek apstrīdēta?
Tāda iespēja vienmēr pastāv. Šāgos gadījumos jārīkojas ļoti rūpīgi, apzinīgi anlizējot. Un tad, ja ir kļūdas, tās vienmēr ir jāatzīst, un mēs to kā politiķi arī esam darījuši. Var būt tāda situācija, ka, vērtējot jau no pilnīgi citas pozīcijas, var nākties atzīt, ka ir kļūda. Tādas situācijas ir pilnīgi iespējams. Tās nekad nevar izslēgt.

2007.gada sākumā Satversmes tiesneša amatam tika noraidīta Zaigas Vrubļevskas kandidatūra. Toreizējais Tautas partijas priekšsēdētājs Aigars Kalvītis frakcijas sēdē teica: “Ja viņa arī nebija labākā kandidatūra, tad viņa ir cilvēciska, pieejama un ar viņu var izrunāt lietas. Nevajag tādus augstprātīgus kā [Aivaru] Endziņu. Satversmes tiesa šā kā tā neko nedara.” Vai tas ir Tautas partijas viedoklis?
Tas ir konkrēta cilvēka izteikums, vaicājiet viņam.

Ko Jums nozīmē šī izšķiršanās?
Tā ir ļoti liela izšķiršanās. Par šiem jautājumiem lemju ļoti atbildīgi. Arī iepriekšējās reizes, kad man ir nācies mainīt nodarbošanos, esmu ļoti rūpīgi to vērtējusi. Te man jāsaka, ka es ne pirmo reizi saskaros ar šādu jautājumu, jo esmu arī agrāk uzrunāta par iespēju kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Kad?
Neprecizēsim. Labāk būs, ja pateikšu, ka mani ir uzrunājuši cilvēki, kas tagad publiski varētu izteikties arī negatīvi… tikai politisku apsvērumu dēļ.

Kāpēc Jūs toreiz nepiekritāt, bet tagad to darat?
Es, vērtējot savu kandidatūru, vienmēr esmu domājusi, kas man vēl būtu veicams arī politikā. Varbūt tas ir mīnuss, bet man vienmēr ir licies, ka jāuzkrāj vēl pieredze, ka man vēl ir daudzas lietas jāpaveic un tad varbūt būtu pienācīgi cienīga. Šo amatu vienmēr esmu vērtējusi kā ārkārtīgi augstu. Mani mazliet mulsina cilvēki, kas ļoti viegli jaunībā varētu piekrist ļoti lieliem izaicinājumiem. Man šis šķiet ārkārtīgi nozīmīgs, godpilns juristu karjeras augstākais punkts.

Vai šis lēmums nav saistīts arī ar to, ka Tautas partijai šobrīd ir zemi reitingi, tiek veidota politiskā apvienība ar LPP/LC?
Nekādā ziņā šim es nevaru piekrist. Partiju konsolidācija ir ļoti pozitīvs process, tas ļoti ievērojami mainīs vispārējo situāciju. Es ļoti ceru, ka vairs nebūs tādas mazas atsevišķas partijas vai mazas grupas, dominēs ļoti saprotami piedāvājumi. Es ceru, ka tie būs saprotami arī no citiem, ne tikai tās apvienības, kurā plāno būt Tautas partija, un šie būs pilnīgi citādi nosacījumi.

Saeima pirms ilgāka laika pieņēma grozījumus Krimināllikumā, tā dēvētos “stukaču” likuma grozījumus. Kā jūs no šodienas skatu punkta vērtējat šos grozījumus?
Es domāju, ka mēs tajā periodā, kad ap to bija sacelta milzīga ažiotāža, strādājot kopā ar tagad jau bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, atradām ļoti labu kompromisu – tika pieņemta nevis sākotnēji piedāvātā redakcija, netika pieņemts vispārējs noraidījums, bet tika atrasta kompromisa redakcija, kas izlīdzināja situāciju. Manuprāt, Kriminālprocess, ja to šobīd nevar nosaukt vēl par pilnīgu, tad viņš tomēr mūsu kopēja darba rezultātā ir ievērojami uzlabots.

Saeima joprojām nav pilnībā izskatījusi Valsts prezidenta iniciatīvas, kas paredzēja vienkāršotas tiesības prezidentam atlaist Saeimu. Vai, Jūsuprāt, šādi likuma grozījumi būtu nepieciešami?
Šis ir jautājums, kura vērtēšanai veltījām daudz laika. Daļu Valsts prezidenta rosinātā esam iedzīvinājuši. Manuprāt, šis bija diezgan sarežģīts periods, kurā var redzēt atsevišķu politiķu spējas vadīt šo procesu un panākt kādu virzību. Tur var kritizēt vai nē, bet es domāju, ka es esmu diezgan lielu darbu ieguldījusi, lai šie grozījumi parādītos. Par pārējo tika lemts, ka nepieciešamas plašākas diskusijas, pieteicās arī akadēmiskā vide, taču tas virzījies ne tā, kā varbūt es to vēlētos. Publiskā diskusija nav bijusi pietiekami saturīga, bet šobrīd laiks ir absolūti nepiemērots Satversmes grozījumu gatavošanai. Es domāju, ka vispār pēdējais gads, kur nu pusgads pirms vēlēšanām ir situācija, kurā būtu ļoti bezatbildīgi lemt par tik būtiskām lietām kā valsts pamatlikuma grozījumi.