Pat ūsa nenolūza! – Sarmīte nopriecājas, stāstot, kā no Eiropas atklātajām sacensībām taksidermijā Itālijā finiera kastē atgriezies «iekonservētais» jūrasvelns
Norvēģijā nozvejotais mošķis latvietei atnesis 2.vietu iesācēju kategorijā, taču žūrijas vadītājs, šveicietis Matiass Fārni atzinis: viņa varēja startēt pie profesionāļiem. «Tu esi talantīga!» Sarmītes sirdi silda vārdi, ko teikusi zivju izbāzeņu jomas lielākā autoritāte Eiropā.
Sarmīte nav vienīgā taksidermiste Latvijā, taču vienīgā, kas specializējas zivju izbāšanā. Zvēram vai putnam nejauši paslīdējuša naža griezienu nomaskēs kažoks, zivij to nenoslēpsi. Zivs izžūstot pilnībā zaudē krāsu, tāpēc jāapgūst arī mākslinieka iemaņas. Dažas detaļas, piemēram, saplokošās spuras, jāprot pilnībā imitēt. Jāpārzina pat tādas nianses kā katras sugas plakstiņu savērsums.
Perfektu ieceru realizēšanu palīdz sasniegt Sarmītes aizrautība ar «maziem, cimperlīgiem darbiem» un, protams, bioloģes izglītība. «Jau bērnībā staipīju sliekas un vaboles spraudu uz adatām,» atceras Iļģuciema meitene, kuras vasaras pagājušas vectēva mājai tuvējās Spilves pļavās. Viņas mamma joprojām glabājot piecas ar vabolēm pilnas cepumu bundžas. LU bakalaura darbā Sarmīte izveidoja jaunu metodiku Latvijas spāru populācijas novērtēšanai, ierosinot vairāk nekā 50 sugu īpatņu skaitu aprēķināt pēc matemātiskas formulas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.