Šanhaja, kā jau iespaidīga metropole, ir kā radīta dzīves svinēšanai, tomēr ar labu izklaides piedāvājumu tā nevar lepoties
Par to «jāpateicas» īslandiešu princeses Bjorkas izlēcienam – 2008.gadā koncertā Šanhajā dziesmas Pasludiniet neatkarību laikā viņa izsaucās «Tibeta! Tibeta!». Kopš tās reizes pāri Ķīnas mūrim tiek tikai retais ārvalstu mūziķis. Populāru dziedātāju turnejas notiek visā Āzijā, Ķīnu parasti apejot ar līkumu. Vai vēl ļaunāk – solītie koncerti tiek atcelti pēdējā brīdī, jo, visticamāk, kādam onkulim no komunistiskās partijas likusies aizdomīga grupas X dziesma par Y.
Taču labā ziņa ir tā, ka vismaz ārzemnieki, kas dažādu apstākļu dēļ uz laiku ir apmetušies Šanhajā, nedēļas nogales nepavada, ierāvušies savās mazajās kubikveida istabiņās vai gaudojot Titānika stila dziesmas ķīniešu tik iecienītajos KTV jeb karaoke klubos. Viņi mājās rīko tematiskas ballītes. To īpašais noteikums ir dress code – vienreiz pidžamas, citreiz parūkas, ūsas, mākslīgās skropstas un tā tālāk. Var sarīkot negaidītas kāzas vai Jaungadu vasaras vidū. Šāda izklaide Šanhajā ir kļuvusi par populāru tradīciju, kā nospiest starta pogu nedēļas nogles atpūtai un iepazīties gan ar nupat iebraukušajiem, gan šanhajiešiem ar stāžu. Jo atšķirībā no klubiem šeit viss sākas ar sarunām, nevis dejām un lētākiem dzērieniem.
Privātās ballītes notiek patiesi jaukos dzīvokļos, jo daudzi ārzemnieki izvēlējušies samest lielāku summu un noīrēt lieliskus penthouse vai apartamentus ar plašiem balkoniem un fantastisku skatu uz Šanhajas panorāmu, teiksim, no 37.stāva.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.