Noraida iespējamo šķērsli “Parex” dalīšanai • IR.lv

Noraida iespējamo šķērsli “Parex” dalīšanai

19
Lita Krone, LETA
Sanita Jemberga

Tikai viena balss Saeimas komisijā izšķir SC rosināto likuma grozījumu tālāku nevirzīšanu

Tikai ar vienas balss pārsvaru atbildīgā Saeimas komisija ceturtdien nobalsoja pret “Saskaņas centra” (SC) iesniegtajiem priekšlikumiem Kredītiestāžu likumā, kas apgrūtinātu “Parex bankas” sadalīšanu. Tie paredzēja, ka pēc jebkuras bankas dalīšanas abām daļām jāatbilst prasībām par kapitāla pietiekamību.

Par grozījumiem nobalsoja SC, PCTVL, Tautas partijas (TP) deputāts Kārlis Leiškalns un LPP/LC deputāte, bijusī “Parex bankas” padomes locekle Kārina Pētersone. Balsojumā nepiedalījās abas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātes. Pret grozījumu nodošanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā nobalsoja otra TP deputāte komisijā Anta Rugāte, “Jaunā laika”, TB/LNNK un "Sabiedrība citai politikai" pārstāvji.

Grozījumi paredzēja, ka jebkuras bankas dalīšanai vai pārdošanai būtu nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļauja un pēc jebkuras bankas sadalīšanas abām daļām ir jāatbilst bankām izvirzītajām prasībām par kapitāla pietiekamību. Pēc bankas sadalīšanas un pārdošanas konsultantu “Nomura International” priekšlikuma no pašreizējās bankas izdalīt tā saukto “labo” banku un “sliktos” aktīvus atstāt “Parex bankā” izskanējis vērtējums, ka sliktajai bankai 2012. 2013.gadā kapitāls varētu neatbilst likuma prasībām un to nāktos pasludināt par maksātnespējīgu. Tas savukārt nozīmētu, ka bijušajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim varētu būt apgrūtinoši atgūt bankas subordinētajā kapitālā ieguldīto naudu.

Pret SC priekšlikumiem sēdē protestēja Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, uzsverot, ka nevajag risināt valsts stingrāku uzraudzību pār “Parex bankas” restrukturizāciju caur neadekvātu pilnvaru piešķiršanu FKTK, iejaucoties banku akcionāru atbildības jautājumos. Savukārt PCTVL deputāts Miroslavs Mitrofanovs skaidri norādīja, ka "galvenais ir novērst iespēju, ka pēc sadalīšanas kāda iestāde tiek novesta līdz maksātnespējai".

Pētersone Ir.lv apgalvoja, ka viņas balsojumam nav sakara ar agrāko atrašanos “Parex” padomē. Viņu neesot līdz galam pārliecinājuši komisijas slepenajās sēdēs prezentētie restrukturizācijas scenāriji un skaitļi. Pētersone šauboties, vai būtu balsojusi par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, bet izskatīšana pirmajā lasījumā esot nepieciešama, lai "spiestu valdību meklēt alternatīvu risinājumu", jo runa esot gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan kreditētajām mājsaimniecībām.

Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš (JL) norādīja, ka grozījumi būtu padarījuši bankas sadalīšanas procesu sarežģītāku. Ņemot vērā "daudzās intereses ap šo procesu", viņš neizslēdz, ka SC deputāti pēc 10 parakstu savākšanas varētu iesniegt likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. SC deputāts Ivans Ribakovs Ir.lv apliecināja, ka frakcija par to lems nākamnedēļ, un, viņaprāt, tā arī būtu jārīkojas.

Komentāri (19)

dro 06.05.2010. 14.50

TP, SC un LPP vienoti kā vienmēr:)

+9
-1
Atbildēt

2

    dro > dro 06.05.2010. 15.37

    Kad sākas panika, tad vienota ierinda pajūk, lai gan organizētība TP augstākajā ešelonā pazuda jau Kalvīša laikā /tūlīt pēc Liepnieka aiziešanas/.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    evija > dro 06.05.2010. 14.52

    TP, kā pēdējā laikā nereti notiek, dalās viedokļi:)

    +7
    0
    Atbildēt

    0

mary75 06.05.2010. 15.36

SC grozījumi bija izdevīgi K-K, pēc Jurkāna intervijas skaidrs, ka K-K maksā SC, pēc raksta par Šķēles parādiem un TP un LPP īstenotās bankas pārņemšanas skaidrs, ka ĀŠ arī cieši sakari ar K-K.
Tātad, gan AŠ, gan SC ir kopīgi draugi – K-K, un šinī kontekstā balsojums neizbrīna un pat priecē, ka pat TP rindās vēl palicis kāds cilvēks, kas spējīgs uz patstāvīgu rīcību.

+6
-2
Atbildēt

8

    mary75 > mary75 06.05.2010. 15.53

    Ar patstāvīgu rīcību domāju Rugāti, kas balsoja pret.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 06.05.2010. 16.31

    Ja es rakstu, ka zināmos apstākļos ar SC sadarbība būtu pat vēlamāka, nekā ar ĀŠ, tas nenozīmē, ka es aģitēju balsot par SC.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > mary75 06.05.2010. 16.16

    Izlasi savus tekstus, varbūt sapratīsi. Pat tavs domubiedrs klusais bija spiests aizrādīt:)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > mary75 06.05.2010. 16.01

    To jau tu esi apgalvojis ne reizi vien, bet aģitaciju par SC turpini:)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    dro > mary75 06.05.2010. 16.36

    Tad tev jāprot to pamatot.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dro > mary75 06.05.2010. 15.42

    dzeri! Tomēr JL jāizstājas no Vienotības un jāmeklē iespējas sadarbībai ar SC – tāda līdz šim ir bijusi tava pārliecība?:)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 06.05.2010. 16.05

    Kādā veidā izpaužas mana agitācija par SC?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 06.05.2010. 15.51

    Pirmkārt, arī tagad domāju, ka, pie zināmiem apstākļiem, Vienotība varētu sadarboties ar SC, ja tas būtu vienīgais variants, kā palkt valdībā.
    Otrkārt, pēc pēdējiem notikumiem un balsojumiem mana attieksme pret SC stipri mainījusies, tā acīmredzama darbošanās vienotā blokā ar ĀŠ manās acīs padara SC tikpat nepievilcīgu un atbaidošu, un sadarbību ar to uzskatu par nevēlamu un, visdrīzāk, arī neiespējamu.

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

photocom 06.05.2010. 15.41

Kas ta Antoņina
arī ņems pēdu no TP?
:)

+2
0
Atbildēt

2

    photocom > photocom 06.05.2010. 15.59

    Jā traka vecene
    stāsta sargi un šoferi dabū tŗūkties
    visu enerģiju grāmātā par vīru ielikuse
    bet nu cemme jau ir – arī partāgenoses
    izvizināja un prezidijā netika
    bet jau pie frizieres bija
    :))

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    dro > photocom 06.05.2010. 15.55

    Lai ko darītu Antoniņa, neticu, ka viņai spīd kāds gaismas stariņš tuneļa galā – centās atņemt dubultpilsonību rietumu latviešiem, ar prieku sveica Loskutova padzīšanu no KNABa…

    +4
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu