Pretestības enerģija • IR.lv

Pretestības enerģija

7
Iveta Vaivode
Anda Burve-Rozīte

Es atļāvos kaifot par brīvību, bet vajadzēja būt nomodā, dzejniece Ludmila Azarova-Vāciete pret sevi ir tikpat skarba kā pret ikvienu, kas spēlējas ar brīvības vārdu un valsti

Man nekad nav bijis pretī būt ēnā, – tā saka dzejnieka Ojāra Vācieša at-raitne, dzej-niece un tulkotāja Ludmila Azarova. Vairākumam cilvēku viņa zināma, pirmkārt, kā Vācieša mūža mīlestība, dzīvesbiedre, un tikai pēc tam – dzejniece, tulkotāja. Ludmila Azarova krievu valodā atdzejojusi Raini, Čaku, Ziedoni, Čaklo, Zālīti, daudzu citu izcilu latviešu dzejnieku, dramaturgu darbus. Sastādījusi Ojāra Vācieša kopotos rakstus. Azarovas dzejas grāmata Spēcīgs latviskais akcents (krievu valodā, 1974) tika pakļauta cenzūrai, kas ievilkās vairāku gadu garumā. 60.gados Vācietis un Azarova – tas bija pagrīdniecisks dumpīgums, mēģinājumi spītēt sistēmai, ko grūti identificēt un sodīt. 

Ojāra Vācieša muzejā Pārdaugavā atklāta viņai veltīta izstāde Māras ezera noburtā. Izstādē no fotogrāfijām, pierakstu strēmelītēm, mazām, viņiem svarīgām lietām strāvo personīgi un vienlaikus vispārcilvēciski svarīgākais: brīvība, mīlestība. Par spīti visam.

Pagājis 4.maijs, daudz runāts par brīvību. Cik brīva esat jūs?
Man ir ļoti grūti par to runāt, jo vārdam «brīvība» ir iestājusies devalvācija. Nevar vārdu «brīvība» lietot bezgala. Īpaši to jūt rakstnieki, kuri sagatavoja atmodu. Rakstnieki nosargāja latviešu valodu. Ne visās padomju republikās valoda tika nosargāta – paskatieties, kā Vidusāzijā runā krieviski, kādas dramatiskas kolīzijas ir Ukrainā, Moldāvijā. Bet latvieši runā latviski. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu