No aizdevējiem saņemti 2,8 miljardi latu

Puse izmantoto 1,5 miljardu tērēti valsts parāda atmaksai, piektdaļa – finanšu sektora stabilizēšanai

Līdz 31.martam starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros Latvijas saņemtā finansējuma apjoms sasniedzis četrus miljardus eiro jeb 2,8 miljardus latu, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais ziņojums valdībai. Visvairāk iztērētās nauda novirzīts valsts parāda atmaksai, budžeta deficīta segšanai un finanšu sektora stabilizācijai.

No kopējās saņemtās aizdevuma summas 1,5 miljardi latu izmantoti vairākiem mērķiem. Valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai izlietoti 456,2 miljoni latu jeb 29% no kopējās iztērētās summas, valsts parāda atmaksai – 784 miljoni latu jeb 50% kopsummas, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai – 265,3 miljoni latu jeb 17% no kopējā izlietojuma. ERAB atbalsts “Parex bankai” bijis 64,4 miljoni latu jeb 4% no kopējā izlietojuma.

Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka trešdien valdības sēdē norādīja, ka Latvija lūgusi atlikušo starptautiskā aizdevuma daļu saņemt kā kredītlīniju. Tas nozīmē, ka naudu varētu saņemt tad, ja tā būtu nepieciešama, bet, ja tā nebūs vajadzīga, valsts parāds nepieaugtu.

Patlaban ar aizdevējiem par šo jautājumu turpinās sarunas, gala lēmums vēl nav pieņemts, stāstīja Jalovecka.

Valdība otrdien pieņēma zināšanai FM sagatavoto ziņojumu. Kā vēstīts, finanšu ministrs Einars Repše (JL) pirms nedēļas brīdināja, ka Latvijas budžeta izdevumi neplānoti pieauguši, bīstami tuvojoties ar starptautiskajiem aizdevējiem nolīgtajai budžeta deficīta robežai. Tāpēc jāievēro stingra fiskālā disciplīna, lai netiktu apšaubīta valsts turpmākā maksātspēja. Tādā gadījumā iespējamā vajadzība aizņemties finanšu tirgos valstij izmaksātu ievērojami dārgāk, teikts FM sagatavotajā ziņojumā.

Lai gan Latvija ir īstenojusi ļoti apjomīgus konsolidācijas pasākumus, sagaidāms, ka valsts budžeta deficīts šogad pārsniegs 8,5% līmeni, par kuru iepriekš tika panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), prognozēts jaunākajā pārskatā par Eiropas Savienības valstu ekonomiskās attīstības perspektīvām. Pēc tā datiem, šogad Latvijas valsts budžetā deficīts būs 8,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo gaidāmie budžeta ieņēmumi būs nedaudz mazāki par plānotajiem. Turklāt budžeta deficīts būs lielāks arī tāpēc, ka pensiju samazinājumi tika atcelti saskaņā ar Konstitucionālās tiesas lēmumu un pensionāri saņems iepriekš ieturētās pensiju summas.

Savukārt budžeta deficīts 2011.gadā, pēc EK aplēsēm, varētu palielināties līdz 9,9% no IKP, ja netiks veiktas papildu korekcijas.