Ukraina pārkāpa vienošanos ar SVF. Rezultātā Krievijai radās iespēja nopirkt kontroli gan pār Ukrainas drošības, gan pār tās enerģētikas politiku
Aprīlis iezīmēja jaunu pavērsienu finanšu krīzei, kura sākās 2008.gada septembrī ar investīcīju bankas Lehman Brothers sabrukumu. Krīze vispirms skāra bankas un citas finanšu instītūcijas, pēc tam tā iedragāja plašāku tautsaimniecību, samazinot uzņēmumu apgrozījumu un vairojot bezdarbu. Tās valdības, kurām bija iespējams aizņemties naudu, centās «uz krīta» gan glābt savu valstu finanšu sistēmas, gan mīkstināt ekonomiskās lejupslīdes iespaidu uz sabiedrību. Neizbēgami pieauga budžeta deficīti un parādu slogs.
Tagad gan finanšu sektors, gan ekonomika šķiet stabilizējusies, taču dzīvē visam ir sava cena, un valstu ārkārtas ekonomiskās palīdzības radītie lielie deficīti un parādi sāk padarīt iespējamos aizdevējus aizvien nervozākus. Līdz 2008.gadam valstu «defolti» (nespēja laikus atmaksāt savus parādus) bija salīdzinoši reta parādība un kapitāla tirgos rietumvalstu vērtspapīri tika uzskatīti par visdrošākajiem ieguldījumiem ar viszemāko risku. Grieķijas bēdīgais piemērs šo pieņēmumu ir smagi iedragājis. Ja eirozonas valsts, kura relatīvi nesen aizņēmās naudu par procentu likmēm, kuras bija tikai nedaudz augstākas nekā Vācijai, pusgada laikā varēja nonākt līdz bankrota robežai, tad visi iepriekšējie pieņēmumi ir jāpārskata.
Ieguldītājiem pēkšņi ataususī izpratne, ka aizdot naudu valstīm var būt arī riskanti, nozīmē, ka privātie aizdevēji prasīs aizvien augstākas procentu likmes, lai attaisnotu šo risku. Savukārt valstis, par kuru spējām atdot parādus būs pārāk lielas šaubas, vispār nevarēs par pieņemamu likmi aizņemties naudu, lai segtu budžeta deficītu. Grieķijas vēršanās pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības aprīļa pēdējās divās nedēļās parāda, kas notiek ar valsti, kad tirgi vairs nav gatavi aizdot tai naudu. Tad ir jāņem nauda tur, kur to var dabūt par tiem nosacījumiem, kurus pieprasa aizdevējs, vai arī jārēķinās ar budžeta sabrukumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.