Rīgas mākslas telpā skatāma Latvijas Mākslinieku savienības biedru izstāde Pārmijas – tā ir šā gada Mākslas dienu centrālais pasākums
Mākslas dienu moto vienmēr bijis «Tuvāk tautai», un visi pasākumi bijuši bez maksas. Šoreiz šī «tuvība» maksā divus latus. Cik daudz cilvēku nāk uz šo izstādi? – es jautāju tantei pie kases. Viņa īsti negrib nosaukt skaitli. Vismaz 20? – es prasu. Nē, nu, vairāk, – sieviete atbild un piebilst, ka apmeklējums esot tāds pats kā uz citām izstādēm, kas šeit bijušas. Pirms vairākiem mēnešiem šī pati tante bija vaļsirdīgāka un teica, ka nākot vidēji 20 cilvēku dienā.
Izstādes Pārmijas kuratori – apvienība 5 Ievas – no Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedru iesniegtajiem darbiem atlasījuši, viņuprāt, labākos. Starp aptuveni 90 autoriem ir daudz nedzirdētu vārdu, bet ir arī labi zināmi mākslinieki, piemēram, Leonards Laganovskis, Kristians Brekte, Daiga Krūze un Aija Zariņa. Tā kā daudzie autori izstādei iesnieguši, ko vien vēlējušies, vēlāk aiz matiem pievilktā izstādes koncepcija ir abstrakta un gaisīga – izstādes buklets vēsta, ka šī «ir izstāde par domu, skatu, ieskatu, attēlu, sajūtu un svārstību apmaiņu, par runāšanu un spriešanu, klausīšanos un dzirdēšanu, par jaunām trajektorijām un apmaiņas procesiem», kas principā var raksturot jebkuru mūsu planētas izstādi, bet reizē ir tukša salmu kulšana.
Vislabākais komentārs par izstādes idejas impotenci atrodams turpat izstādē. Tas ir Ulda Daugaviņa darbs Atrodi vienu atšķirību – zem divām fotogrāfijām stāv kaste ar pogu, uz kastes – stereo austiņas. Nospiežot pogu, austiņās atskan: «Nu, vai nav foršs koncepts?» Tādēļ, lai tiktu skaidrībā ar šo lielo rasolu, nekas cits neatliek, kā censties darbus uztvert individuāli, abstrahējoties no konteksta un līdzās esošajiem darbiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.