Talka ēda, talka dzēra • IR.lv

Talka ēda, talka dzēra

5
Meža stādīšanas talka Strenčos pagājušā gadsimta 30.gadu vidū. Foto no Latvijas Fotogrāfijas muzeja
Pauls Bankovskis

Talkas Latvijā ir bijušas cieņā vienmēr. Taču talku mērķi mēdz būt visai atšķirīgi

Martā SKDS aptaujā tika iekļauts jautājums: «Kādās aktivitātēs esat gatavs/-a piedalīties, lai uzlabotu situāciju jūsu apkaimē?» Vislielāko piekrišanu izpelnījās vides sakopšana jeb talkas, kurās gatavi piedalīties 44% aptaujāto. Nav grūti paredzēt, ka Lielajā talkā 24.aprīlī talcinieku netrūks – arī pirmā Lielā talka, kas par godu Latvijas 90 gadu dzimšanas dienai notika 2008.gada 13.septembrī, un otrā talka pērn pavasarī guva plašu atsaucību. 

Gan talkas popularitāte, gan aptauja liecina, ka talkas, iespējams, ir gandrīz vienīgā brīvprātīgas pašorganizēšanās aktivitāte, kas uz kopējiem sabiedriskiem darbiem visai kūtrajiem latviešiem patiešām iet pie sirds. Latviešiem patīk iet talkās, un tādā vai citādā veidā mēs darām to jau vairākus gadsimtus. 

Pa Ļeņina pēdām
Mana pirmā talka, tāpat kā daudziem manas paaudzes bērniem, bija komunistiskā sestdienas talka. Padomju vara to bija iedibinājusi, pieminot 1919.gada 12.aprīlī Maskavas Šķirotavas dzelzceļa stacijā notikušo talku. Gadu vēlāk notika pirmā Viskrievijas sestdienas talka, kurā piedalījies un, kā rakstīja bērnu grāmatās, baļķi aiz resnā un smagā gala stiepis pats biedrs Vladimirs Ļeņins. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu