Radars Latvijā • IR.lv

Radars Latvijā

5

Nedēļas notikumi Latvijā

Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Kaut gan pret viņa palikšanu amatā arī uz trešo termiņu nebija iebildusi neviena no frakcijām, solīto vairāk nekā 70 balsu vietā par viņu tika atdotas tikai 45. Pēc balsojuma vairākums deputātu dievojās, ka balsojuši par Maizīti, un sašuta par kolēģu melīgumu. Visskaļāk sašuta Saskaņas centra vadītājs Jānis Urbanovičs, kas bija solījis vienotu savas frakcijas atbalstu. Taču, ja šis solījums būtu pildīts, Maizītis būtu ievēlēts, turklāt tieši SC ierosināja slēgto balsojumu organizēt ar vēlēšanu zīmēm. Kaut gan Maizītis apliecina gatavību kandidēt vēlreiz, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs paziņojis, ka nevirzīs jaunu kandidātu līdz Maizīša pilnvaru beigām 11.maijā. Interneta vietnē Ipetitions publicēts aicinājums Bičkovičam atkārtoti izvirzīt Maizīti. To parakstījuši arī bijušie Latvijas prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga. Vienotība paziņojusi, ka rosinās izmaiņas Saeimas kārtības rullī, lai par ģenerālprokuroru balsotu atklāti.

Saskaņas centrs un Tautas partija sākušas regulāri saskaņot pozīcijas parlamenta darbā. Kopš aprīļa sākuma partiju vadītāji Andris Šķēle un Jānis Urbanovičs tiekas pirmdienās Saeimas sekretāra biedra Andreja Klementjeva (SC) kabinetā. Pēc pēdējās tikšanās konstatēts, ka viņiem esot vienāda nostāja akcīzes nodokļa jautājumos. Urbanovičs gan noliedz, ka viņš ar Šķēli būtu saskaņojis nostāju balsojumā par ģenerālprokuroru Maizīti.  

Valdības koalīcijā izcēlās domstarpības par jaunu ministru iecelšanu amatā. ZZS jau agrāk bija paziņojusi, ka pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības tai interesējot ielikt savu cilvēku tieslietu ministra krēslā, taču pēc Maizīša kandidatūras izgāšanas Saeimā Jaunā laika pārstāvji nolēma stingri iestāties pret šo ZZS prasību. Sākotnēji ZZS vadītājs Augusts Brigmanis draudēja atriebties, bloķējot arī pārējo ministru apstiprināšanu, tomēr pēc partijas valdes sēdes viņš daļēji piekāpās un teica, ka ZZS varētu piekrist kompromisam jautājumā par ārlietu ministru. Taču par tieslietu ministra krēslu cīņas nav beigušās.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu