Moderno guļbūvju fabrika Dores sāka darboties krīzes laikā. Pirmās mājas aizceļojušas uz Franciju un slēpošanas kūrortu Armēnijā
Egonu Garklāvu nav iespējams nepamanīt. Neatkarīgi no tā, līst vai ne, Egons ar sūnu zaļo platmali galvā ceļu mēro ar velosipēdu. Pēc pirmās izglītības inženieris, pēc otrās – dizaineris, bezrūpīgākos brīžos Egons būvē mazas amatieru lidmašīnas. Divas ir. Pats arī lido. Pēdējā laikā vairs ne, jo ikdiena mazliet nospiedusi otrā plānā visu, par ko sapņo. «Jāmēģina noturēt līmeni. Visu laiku gribas izgudrot kaut ko jaunāku, bet domas iet daudzreiz ātrāk, nekā to var dabūt gatavu.»
Egona Garklāva ikdiena ir divas rūpnīcas Ieriķos pie Cēsīm: Forma Machinery, kas ražo dažādas iekārtas, un Dores fabrika, kas pieder Egonam un viņa dēlam Atim, Kristapam Dronem un Edvīnam Vansovičam.
Dores dzimšanu var uzskatīt par sava veida brīnumu. Īpašniekiem par idejas dzīvotspēju izdevās pārliecināt banku, ieguldīt ražotnes izveidē septiņus miljonus eiro un 2008.gada septembrī, kad citi sāka atlaist darbiniekus un sūdzējās par pieprasījuma kritumu, atvērt uz eksportu vērstu ražotni. Gadu vēlāk – iedarbināt jaunu ražošanas līniju, kas ik dienas var izgatavot pa vienai modernai guļbūvei. Tās nav no tradicionālā tēstā baļķa, bet gan līmēta un pēc tam frēzēta koka.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.