Āboltiņa: “otrreiz šo pazemojumu Maizītim būtu jāaiztaupa”
Apvienības “Vienotība” politiķi tuvākajā laikā atkārtoti iesniegs priekšlikumus grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, rosinot atklātu balsojumu par ģenerālprokuroru, Ir.lv atzina “Jaunā laika” līdere Solvita Āboltiņa.
Āboltiņa uzskata – ja neizdosies mainīt ģenerālprokurora vēlēšanu kārtību, tad šai Saeimai nevajadzētu atkārtoti lemt par ģenerālprokuroru. “Otreiz šo pazemojumu Maizītim būtu jāaiztaupa,” pauda Āboltiņa.
Lai arī “Saskaņas centrs” (SC) pagājušā ceturtdienā, lemjot par Maizīti, atbalstīja priekšlikumu balsot ar vēlēšanu biļeteniem, SC tagad savas domas ir mainījis. “Saskaņas centra” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Ir.lv atzina, ka atklāts balsojums par ģenerālprokuroru varētu būt labs veids “kā atgūt godu”, SC to atbalstīšot.
“Vienotībai” un “Saskaņas centram” Saeimā kopā ir 43 balsis.
Jau vēstīts, ka līdzīgas izmaiņas Saeimas Kārtības rullī tika rosinātas jau pagājušā gada beigās, tomēr toreiz Saeimas vairākums nobalsoja pret.
To, ka balsojums par ģenerālprokuroru jābūt atklātam, norādīts arī bijušo prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas un Gunta Ulmaņa iniciētajā un atbalstītājā uzsaukumā, ko parakstījuši jau vairāk nekā 3000 cilvēku.
“Ņemot vērā, ka balsojumā par ģenerālprokurora apstiprināšanu daļa Saeimas deputātu ir klaji demonstrējuši savu melīgumu, publiski atbalstot Jāņa Maizīša kandidatūru, bet slēgtā balsojumā balsojot pret to, aicinām deputātus šai ārkārtas situācijā pieņemt nepieciešamo lēmumu par atklātu balsojumu šajā jautājumā,” teiks uzsaukumā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers ir norādījis, ka problēma nav balsošanas formā. “Diemžēl daļa Saeimas deputātu aizklāto balsošanu ir izmantojuši nevis, lai nodrošinātu neatkarīgu savas gribas izpausmi, pārstāvot savu vēlētāju intereses, bet gan, lai slēptu savus patiesos nolūkus un melotu, tādējādi graujot uzticību visai Saeimai,” uzskata Zatlers.
Zatlers atgādina, ka aizklātā balsojuma ideja ir nodrošināt deputātu neatkarību un brīvas gribas paudumu un pasargāt tautas priekšstāvjus no ārējas ietekmes. Zatlers uzskata – ja tiktu lemts par procedūras nomaiņu, tad ir rūpīgi jāpārskata kārtība, kādā Saeima ieceļ vai apstiprina visas amatpersonas.
Komentāri (16)
mary75 20.04.2010. 11.23
ASV ģenerālprokuroru un citas amatpersonas senāts ievēl atklātā balsojumā, un tur to neuzskata par draudu demokrātijai vai balsotājiem, katrs ir spiests pamatot, kāpēc balso tā vai tā, muļķuzemē attiecīgie spēki kultivē pretēju viedokli, un tikai tāpēc, ka tas paver plašas iespējas deputātu pirkšanai un korupcijai un to nesodamībai un bezatbildībai.
1
vilnissk > mary75 20.04.2010. 12.21
Man īsti nav skaidrs, ka uz vēlmes noskaidrot nelietīgo deputātu uzvārdus fona nekādi žurnālistiski netiek apspriesta 2 Saskaņas centra deputātu – Cileviča un vēl kāda deputāta nenobalsošana par Maizīti. SC popularitātes izmaiņu trūkums ir žurnālistikas kvalitātes pārbaudes akmens šoreiz.
Kā labi zināms , rezultāts bija 45/47 un SC prezentējas kā labie tēli. Kā zināms, centrālais uzstādījums ir tāds, ka sevišķi nelietigi ir tie, kuri kā partija stāsta, ka balsojuši par Maizīti un atbalsta viņu, bet izdarījuši otrādi. Kāpēc tas žurnālistiski izmeklējoši neattiecas uz SC
0
elisabeth_ipsos 20.04.2010. 12.30
Arī man šī ideja simpatizēj, jo aizklāta balsojuma princips, manuprāt, ir sevi izsmēlis un neatbilst mūsdienu demokrātijas principiem – taisnīgums, godīgums un lēmumu caurskatāmība. Mūsdienās deputāti ļaunprātīgi izmanto iespēju balsot aizklāti, jo baidās no tautas nosodījuma, bet piemirst, ka suverenā vara pieder tautai un viņai ir visas tiesības zināt savu priekšstāvju domas un viedokļus atsevišķos jautājumos, nevis roku plātīšanu un acu bolīšanu pēc mistiska aizklāta balsojuma.
0
Anita Brauna 20.04.2010. 14.21
Kompromisa pieteikums
Saeimā pārstāvētās politiskās partijas tikušasi pie,šķiet, līdz šim pēc formas nebijušas politiskās krīzes. Pagājušajā ceturtdienā, kad daudzi deputāti, pretēji iepriekš publiski paustajam, slēgtajā balsojumā neapstiprināja ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pilnvaru pagarināšanu, Saeima faktiski nobalsoja par neuzticēšanos sev pašai. Par vēlētāju neuzticēšano. Protams, ne jau visi meloja, taču slēgatais balsojums nedod iespēju noteikt, kas tad bija “melnās avis”. Patiesībā no aizdomām gļēvos melos nevar justies pasargāts neviens deputāts.
Teorētiski ir iespējams ģenerālprokurora iecelšanas jautājumu pavilkt garumā un atstāt lemšanu nākamajai Saeima, taču tas būtu stipri vien nelietderīgi. No prokuratūras sekmīgas funkcionēšanas viedokļa raugoties.
Nupat iezīmējies kompromisa variants: Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs varētu otrreiz nominēt Maizīti ģenerālprokurora amatam, bet Saeimā noteikt atklātu balsojumu. Tam nepieciešami grozījumi Kārtības rullī, taču to nav grūti izdarīt – bijusi tik politiskā griba. Ar šādu priekšlikumu nākusi apvienība “Vienotība”, tam atbalstu paudis “Saskaņas centrs” (SC). Kā atzinis SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, tas ļaušot parlamentam “atgūt godu”. Ar goda atgūšano kā nu būs, tā būs, taču ir skaidrs, ka atklātais balsojums minimizēs dažādu “trešo spēku” iespējas ietekmēt iznākumu.
Par šādu risinājumu iestājas arī abi bijušie Valsts prezidenti, kuru publiskajam aicinājumam jau pievienojušies vairāki tūkstoši vēlētāju.
Protams, nedrīkst būt tā, ka tiesību akti tiek pakārtoti konkrētam gadījumam, konkrētam cilvēkam. Ja Maizīša gadījumā tiks radīts precedents, tas nozīmēs, ka revidējama visa Saeimas slēgto balsojumu sistēma. Varbūt pat ne visa, bet tikai tādu amatpersonu apstiprināšanā, pie kuru amata pienākumiem pieder represīvu funkciju veikšana. Atklātam balsojumam, neapšaubāmi, ir arī savas ēnas puses, taču ir arī nopietna priekšrocība: tas liks daudz plašāk un rūpīgā spriest un diskutēt par atbildīgu amatu ieņemšanas kandidātiem.
0