Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
Bažas ir ne bez pamata – spēcīgo lietusgāžu izraisīti plūdi Centrāleiropā, plaša mēroga ugunsgrēki un karstuma viļņi Dienvideiropā, plūdi Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī lielgraudu krusa un vētra Zemgalē ir tikai daži no gadījumiem, kurus esam piedzīvojuši pēdējā laikā. Turklāt liela daļa iedzīvotāju Latvijā un Eiropā ar to sekām turpina sadzīvot joprojām, kamēr daļai patieso zaudējumu apmēri, ko radījuši nesenākie plūdi, vēl nav aplēsti.
Zaudējumi no dabas katastrofām augs
Kopējie dabas katastrofu radītie zaudējumi Eiropas Savienībā (ES) no 1980. līdz 2022. gadam sasniedza jau aptuveni 650 miljardus eiro[2]. Pat pie scenārija par globālo sasilšanu ar 1,5°C pieaugumu prognozēts, ka līdz 2050. gadam saistītie zaudējumi ES gandrīz dubultosies, turklāt izmaksas būs daudz augstākas, ja vidējā temperatūra paaugstināsies par 2°C vai 3°C[3].
Redzam, ka apdrošināšanas atlīdzību apmēri par dabas stihiju radītiem bojājumiem ik gadu pieaug arī Latvijā. Piemēram, pēdējo trīs gadu laikā Swedbank izmaksāto atlīdzību summa pieaugusi astoņas reizes, pērn sasniedzot 1 413 680 eiro. Precīzāk apskatot skaitļus, 2021. gadā par dabas stihiju radītiem bojājumiem Swedbank apdrošināšana atlīdzībās izmaksāja 173 180 eiro, 2022. gadā – 368 460 eiro, taču 2023. gadā, kas pārsteidza ar vienu no pēdējā laika lielākajām vētrām, atlīdzības sasniedza jau 1 413 680 eiro. Turklāt pērn divas no trim lielākajām atlīdzībām dabas stihiju dēļ bija tieši virszemes plūdu dēļ. Savukārt šāgada augustā pieredzētās vētras radītie zaudējumi vēl tiek pilnībā aplēsti, taču prognozējams, ka tie pārsniegs 2 miljonus eiro.
Ne tikai satraucas, bet arī rīkojas
Labā ziņa, ka iedzīvotāji savas bažas pārvērš rīcībā. Lai nodrošinātos pret neparedzētiem tēriņiem, trešdaļa iedzīvotāju (33%) veic uzkrājumus, bet katrs ceturtais (25%) ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu, liecina Swedbank aptaujas dati. Savukārt citviet Eiropā, kur apdrošināšanas tradīcijas ir daudz senākas, redzams, ka cilvēki sāk apdrošināt arī dažādus papildu riskus un gatavi par to maksāt vairāk nekā iepriekš.
Jāatzīmē, ka jau pašlaik Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde apkopo informāciju, lai noteiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu iedzīvotājiem iespējami lielāku finansiālo drošību klimata pārmaiņu ietekmes dēļ. Latvijas Apdrošināšanas līguma likums nosaka – ja līgumā nav atrunāts citādi, apdrošinātājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies dabas katastrofu dēļ. Tas nozīmē, ka apdrošinātājs pats izlemj, vai apdrošināt šos riskus. Tomēr apdrošināšanas nozares attīstība kļūst arvien svarīgāka Latvijas likumdevējiem, tāpēc, iespējams, varētu sagaidīt pozitīvas izmaiņas šajā jomā. Vienlaikus iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka plašāka apdrošināšanas aizsardzība ietekmēs pakalpojuma cenu, tāpēc izaicinoša būs divu savstarpēji pretēju lietu saskaņošana – patērētājam pieejama cena, lai varētu atļauties apdrošināt īpašumu, un apdrošinātāja vajadzība nodrošināt pietiekami lielas finanšu rezerves, pieaugot atlīdzināmo lietu skaitam.
Kamēr vadlīnijas top, mājokļa īpašniekiem būtiski ir pievērst uzmanību savam apdrošināšanas līgumam – rūpīgi izvērtēt polisē iekļautos riskus, izņēmuma gadījumus un ierobežojumus atlīdzības izmaksai. Tāpat svarīgi ir pārliecināties, vai mājoklis apdrošināts tā atjaunošanas vērtībā bez noteikta apdrošinājuma summas limita līgumā.
Autore ir Swedbank Nedzīvības apdrošināšanas pārdošanas atbalsta daļas vadītāja
[1] Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2024. gada augustā, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
[2] Economic losses and fatalities from weather- and climate-related events in Europe — European Environment Agency (europa.eu)
[3] The fiscal impact of extreme weather events: First evidence for EU countries | CEPR
Pagaidām nav neviena komentāra