Matīss: Neviens par ministra algu lidmašīnā nekāps

Zemais atalgojums traucējot apsaimniekot valsts uzņēmumus

Zemais atalgojums vadības amatpersonām ir iemesls tam, kādēļ nesekmējas dažādu valsts kapitālsabiedrību apsaimniekošana, tā intervijā žurnālam Ir paudis satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība). «Mēs nevaram dabūt tādus valdes locekļus, kas spēj nodrošināt normālu starptautiska līmeņa uzņēmuma pārvaldību, un adekvāti viņiem samaksāt,» saka ministrs.

Uz jautājumu, vai ”airBaltic” vadītāja Martina Gausa atalgojums pērn vidēji 37 325 lati mēnesī atbilst Latvijas iespējām, Matīss teic: «Šeit nav Latvija, šeit ir aviācijas tirgus. Jebkuram pilotam, kas sēž šajās lidmašīnās, vienalga, kādā krāsā tās nokrāsotas, ir atalgojums, bez kura viņš vienkārši nestrādā. Neviens par ministra algu lidmašīnā iekšā nekāps, un tāda pati konkurētspējīga alga nepieciešama arī aviokompānijas vadītājam.»

Matīsa paša motivācija pamest labāk atalgoto Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu, lai kļūtu par ministru ar mazāku algu bijusi «sakārtot tās lietas, kas mūsu valstī ir sakārtojamas», jo valsts sekretārs nevarot pieņemt tos lēmumus, kas ir svarīgi. Lai to īstenotu, Matīss pats pieteicies startēt vēlēšanās no Latgales saraksta, kas «ir smags elektorāts Vienotībai». Dzimis un audzis Rīgā, viņš pie latgaliešiem ies ar «saimniecisku piedāvājumu, kā attīstīt Latgali kā mūsu ienākošos vārtus tranzītam».

Par jauno paša izvēlēto ”Pasažieru vilciena” valdi Matīss uzsver šo cilvēku profesionālismu un to, ka viņi paralēli saņem labas algas ”Latvijas dzelzceļā”. Viņš atgādina, ka iepriekšējo valdi atlaidis, jo nav bijis gatavs akceptēt divu miljonu eiro sadārdzinājumu par katru vilcienu. Ministrs aplēsis – salīdzinot ar līdzīgu vilcienu iepirkumu Igaunijā, Latvija par tādiem pašiem vilcieniem pārmaksātu vai nu divreiz, ja cenu rēķina par kopējo finansējumu, vai par 30%, ja citādi risina finansējuma jautājumus. «Ja man atnāks jaunā valde un pateiks – zini, mēs varam ierakstīties tajā finansējumā, kas mums ir, mums nav problēmu, un mēs pie valsts nenāksim un naudu neprasīsim, garantējam, ka viss būs godīgi, un cenas mēs norunāsim saprātīgā līmenī, tad var pirkt,» saka Matīss, piebilstot, ka «tāda iespēja ir mazticama». Iespējams, būtu jāvērtē pakāpeniska vilcienu nomaiņa, kā to dara Lietuvā.

”Lidostas Rīga” attīstība esot ministra prioritāšu galvgalī. «Lidostai Rīga ir ne tikai jāsaglabā savas pozīcijas, bet arī tās jāpaplašina, jāattīsta kravas, aviācijas pārvadājumi, lidmašīnu apkalpošana, apkope, lai Rīga kļūtu ne tikai par Baltijas valstīs lielāko, bet arī par Ziemeļeiropā lielāko centru.» Otra apņemšanās ir «iedzīvināt» ceļu fondu, lai tas 2020.gadā saņemtu 80% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Pašlaik tie ir aptuveni puse. Trešā – tranzīta koridora attīstība. «Mums ir jāsaprot, ka visu mūžu caur Latviju nenāks Krievijas ogles un naftas produkti.»