Ukraina. Plakāts Kijevas ielās. Foto: AFP/LETA.
Putins neņemas vētīt padomju vēstures netaisnīgākās lapaspuses
Krievijas prezidenta Vladimira Putina 18.marta uzruna sakarā ar Krimas pievienošanu Krievijas Federācijai bija adresēta gan pilsētai, gan pasaulei. Īpaša loma šajā dramaturģiski izsmalcinātajā vēstījumā bija ierādīta visjaunāko laiku vēstures skaidrojumam, no kura izrietēja gan morālais, gan racionālais pamatojums Krievijas uzņemtajam kursam pret Ukrainu, bet vispārīgāk - pret ienīstajiem/apjūsmotajiem Rietumiem.
Putina runa lielā mērā bija orientēta uz vēsturiskās netaisnības izgaismošanu; tādas netaisnības, kuru Krievija ir cietusi ilgi un dikti. Šī netaisnība jau gadsimtiem ir caurvijusi mitoloģizēto Rietumu attieksmi pret Krieviju. „Mums ir pamats domāt, ka bēdīgi slavenā Krievijas ierobežošanas politika, kas tika īstenota 18., 19. un 20. gadsimtā, turpinās arī šodien," konstatē Putins. Fundamentālā netaisnības apziņa, ka Krievija tikusi piemānīta vai ignorēta, Putina runā iegūst dažādas variācijas.
