Vārna. Foto: Ieva Lūka, LETA
No barības ķēdes viedokļa vārniņas varētu būt par veselīgākas par ātro uzkodu broileru spārniņiem
Vēlu vakarā mājup braukdams, asi nobremzēju, jo uz ceļa bija uzskrējusi lapsiņa. Starmešu gaismās pārbiedēts, dzīvnieciņš metās uz ielas otru pusi un pakļuva zem pretimbraucošas mašīnas riteņiem.
No rīta, uz darbu braucot, skatīju kā divas vārnas uz beigtās lapsiņas ietur brokastis. Vakarpusē internetā lūkojos, kā populārs šefpavārs tur rokās divas beigtas vārnas, lai tās gatavotu smalkai maltītei. Tāda dabiska barības ķēde.
Kipras, Korfu un Maltas iedzīvotāji rudeņos un pavasaros apēd divus miljardus dziedātājputnu (vairāk par pusi no visiem gājputniem!) - lakstīgalas, ķauķus un vālodzes. Francūži pamanījušies sagatavot ēdmaņu - lakstīgalu mēlītes, kur viena porcija nozīmē simts lakstīgalu nāvi. Mūsu pašu melnie un baltie stārķi Āfrikā tiek gardu muti notiesāti, un mednieki, pirms putnu noplūkt, nobrīnās par latviešu ornitologu uzstādītajiem raidītājiem.
