Foto: Gints Ivuškāns, F64.
Jeb veselības sistēmas "izdegšanas sindroms"
Neviens šodien pat neapstrīd faktu, ka Rietumeiropā iedzīvotāju veselībai tiek atvēlēti 6-7% no IKP, Austrumeiropā - 4-6%, bet Latvijā tikai 3%. Neviens neapstrīd to, ka IKP Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir divkārt mazāks nekā Rietumeiropā. Tātad uz katru iedzīvotāju Latvijā solidāri tērē 4-5 reizes mazāk naudas nekā citās Eiropas valstīs. Un mēs jautājam - "kāpēc?".
Pirmkārt, jau tāpēc, ka Latvijas budžets visos šajos 23 gados ir bijis iespējami sarežģīts ciparu savirknējums, lai būtu necaurspīdīgs. Katrs, kas ieskatās Igaunijas Finanšu ministrijas mājas lapā, var ieraudzīt skaidri saprotamus rimbuļus - cik un kam paredzēts.
Neceriet kaut ko tādu ieraudzīt Latvijas Finanšu ministrijas dokumentos! Latvijā budžeta sastādīšana tradicionāli ir būvēta, koriģējot iepriekšējā gada budžetu. Parasti valsts budžetā ir neliels pieaugums, un šo pieaugumu sarausta, katram resoram piesviežot mazumiņu.
