Latvijā aktivizējušies spēki, kas agrāk asociējās ar Interfronti
Var jau to uzskatīt par vienkāršu sakritību: 17.jūnijā, “tanku dienā”, politiskā aizgājēja PCTVL rīkoja “zinātnisku” konferenci ar mērķi pierādīt, ka PSRS 1940.gadā netika okupējusi Latviju, sestdien notika t.s. Nepārstāvēto “parlamenta” pirmā kopā sanākšana, bet vēl pirms dažām dienām tika vērta vaļā vēsturnieka Viktora Guščina grāmata “Piekrāptā valsts jeb pēcpadomju Latvija 1988.- 2013”. Uz vāka tai redzams vēl viens apakšvirsraksts, tikai ne vairs vispārējs, bet ļoti konkrēts un apsūdzošs: “Kāpēc LTF neaizvadīja valsti līdz demokrātijai?”
Gadskaitļi “1988-2013” ir nedaudz maldinoši, monogrāfijas vairāk nekā 700 lappusēs aplūkota ne tikai Latvijas nesenā vēsture. Ir arī daudz tematisko noviržu, piemēram, apcere par “latviešu dabu” vai secinājums, ka sakarā ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) Latvijai Eiropas Parlamentā būtu jāatņem nevis viena, bet divas vietas, jo Latvijas kvota balstoties uz iedzīvotāju skaitu, kuru vidū ir aptuveni 300 tūkstoši nepilsoņu. Atsevišķi izcelta bijušo trimdas latviešu “tautu maitājošā” ietekme.
Uzmanību piesaistošu tekstu nereti mēdz likt uz vāka. Arī šajā gadījumā izcelts fragments no 1989.gada oktobrī LTF II kongresā pieņemtās programmas, kuru, ja to ļoti grib, var interpretēt kā pilsonības “nulles varianta” akceptu. Tas ir gadu gadiem plivināts karogs.
Tikai vēl pēc gada notika LTF III kongress, kurā tika pieņemta vēsturiskā rezolūcija, kas prasīja Augstākajai padomei (AP) par kārtību, kādā atjaunojama Latvijas Republikas (LR) pilsonības institūciju darbība. Tas arī tika izdarīts – pēc neatkarības atgūšanas de facto. Taču pilsonības atjaunošanas sasaiste ar liktenīgo 1940.gada 17.jūniju kā pamatnostādne iezīmējās jau LTF III kongresā. Tas faktiski atzīts arī Guščina grāmatā, tikai kaut kā negribīgi un pamiglaini. Secīgai Latvijas vēstures atainošanai veltīts vien pārsimts lappušu, un tajās nav pamanāma faktu viltošana vai brēcoša sagrozīšana. Notikumi nav tik seni, lai laikabiedri to nepamanītu. Cita lieta, protams, ir to interpretācija, un tā ir ieturēta pusaizmirstās Interfrontes stilā.
Neviens neņēma par pilnu PSRS vadītāju Leonīdu Brežņevu, kad viņš pirms četrdesmit gadiem pasludināja, ka izveidojusies jauna vēsturiska cilvēku kopība – padomju tauta. Dabiski, nekāda vienota “padomju tauta” reālajā dzīvē nepastāvēja, taču kaut kādi tās elementi tomēr bija un turpina eksistēt arī mūsdienās. Tieši šo cilvēku skatījumu un vēlmes atspoguļotas Guščina “Piekrāptajā valstī”. Pašā Krievijā tie pamanāmi mazāk, toties ir īpaši acīs krītoši pie mums un Igaunijā.
Krievu klasika – jautāt “kas vainīgs?” un “ko darīt?”. Guščina monogrāfijas enciklopēdiskajā daļā ir atbildes uz abiem jautājumiem. Viss ir slikti un pat pavisam slikti. Ļaunuma sakne ir LTF, kas noraidīja pilsonības “nulles variantu”, un tās ideoloģiskie sekotāji – “briesmīgie etnokrāti”, kuri iedibinājuši pilnīgi nedemokrātisku, bezmaz vai totalitāru režīmu, kura leģimitāte esot visai apšaubāma.
Mazākumtautībām ikdienas lietošanai tiek celta priekšā formula “Valoda. Izglītība. Pilsonība”, kurā primāra esot pilsonība. Pēc “jauno interfrontistu” pēdējā laika aktivitātēm jaušams, ka šī formula nav nekas absolūti teorētisks.
“Latvijas demokratizācijas” ceļš Guščina skatījumā sākams ar 4.maija Deklarācijas pārskatīšanu, kurā būtu jāsvītro tēze par Latvijas okupāciju 1940.gadā, jo tai neesot “vēsturiska un starptautiski tiesiska pamatojuma”.
Tā balstoties “tikai un vienīgi uz politisko konjunktūru, rusofobiju” un esot “revanšistiska rakstura”. Un tagadējā Latvija nemaz neesot 1918.gada 18.novembra tiesiskā mantiniece, tātad arī vārds “kontinuitāte” no Deklarācijas tāpat ārā metams. Pamatojums – jau minētais – “politiskā konjunktūra, rusofobija, revanšisms”. Vēl būtu jāpasludina par spēkā neesošiem visi juridiskie akti, kas balstās uz tēzēm par okupāciju un kontinuitāti. Tad varēšot bez kavēšanās sarīkot demokrātiskas visu līmeņu vēlēšanas. Tāds tas gaišzilais sapnis.
Jāpiebilst, ka šis autors nav vienīgais, kas pēdējā laikā, domājams, apzināti, vārda “pretpadomju” vietā lieto citu – “rusofobisks”. Tas, kā jau primitīvāks, ir vieglāk uztverams.
Grāmatas atvēršanas svētku pēcpusdiena pārsteidza ar divām lietām: apjomīgajam darbam nav uzrādīts metiens un klātesošie varēja to iegūt par baltu velti. Reta prakse. Atliek minēt, kam vēl tiks dota šāda privilēģija – bibliotēkām, skolām?
Ievaddvārdos Viktors Guščins vairākkārt uzsvēra, ka nav Latvijas valstiskās neatkarības pretinieks. Var jau būt, tikai nāk prātā, ka pat sātans mēdzot citēt svētos rakstus. Kad to prasa taktiski apsvērumi.
Komentāri (46)
ligakalnina 17.06.2013. 17.38
Kā, vispār, var runāt par kādiem tiesību ierobežojumiem, ja visiem, kas gribēja, bija iespēja iegūt pilsonību un visas pilsoņu tiesības?
Visu šo laiku Vidusāzijas bijušajās padomju republikās krievus burtiski izkāva, un viņi bija laimīgi, ka izkļuva no turienes dzīvi, kaut, pat bez biksēm, bet, neviens ne Krievijā, ne starp šiem CTB aizstāvjiem Latvijā, par to savu tautiešu likteni tur pat nerunāja, un Krievijā pret šiem bēgļiem izturas apmēram tāpat, ja nu tikai nenogalina un neatņem īpašumus, jo tas viss tiem jau atņemts.
Krievija pārdeva savus pilsoņus par gāzi Turkmenbaši, politisko iemeslu dēļ Nazarbajevam, utt., nu tad par ko vispār var runāt Latvijā vai Igaunijā, te pat nebūtu vispār ko pieminēt.
Acīmredzot, tāpēc jau tie aizvainotie un beztiesiskie nabadziņi uz Krieviju nemaz nemūk, ja kaut kur brauc, tad uz to ES, kur gan arī neviens to pilsonību tāpat vien nedod un krievu valodu kā otru valsts valodu neievieš.
6
Kârlis Kleins > ligakalnina 17.06.2013. 17.40
D. Īvāns: „Tad, kad LR AP pieņēma jauno pilsonības likumu, kurš radikāli atšķīrās gan no tā, kas bija ielikts deklarācijā, gan Tautas frontes programmā, es biju vienīgais no TF deputātiem, kurš balsoja pret. Es toreiz uzskatīju, ka tā ir nodevība.
Neraugoties uz to, ka politikā liekulība ir parasta lieta, es nevarēju savādāk. Kaut kāds godaprāts atturēja.
Tad, kad vajadzēja aicināt uz barikādēm, es aicināju latviešu un krievu valodā, tātad – uzņēmos atbildību visu cilvēku priekšā. Es nevarēju piedalīties šajā nodevībā, kurā piedalījās visi, sākot ar AP priekšsēdētāju, beidzot ar radikālākajiem deputātiem, kuri laikā, kad pieņēmām Neatkarības deklarāciju, klusēja.
Protams, var uzskatīt, ka šajā punktā solīto mēs neesam pildījuši. Tā bija negodīga politika. Bet – tā ir politiskā realitāte, un jārēķinās, ka politikā visu izšķir izdevīgums…” http://www.pietiek.com/raksti/ka_dzima_pilsoni_un_nepilsoni
0
Signija Aizpuriete > ligakalnina 17.06.2013. 22.05
——-dzeris49:”(..)
Un racionālais moments – esi pārliecināts, ka, ja būtu pilsonības nulles variants, mēs būtu NATO un ES?
Varbūt, kādam labāk, ja būtu NVS, bet, latviešiem noteikti nē.”
============================================================================
Nevajag fantazēt par “būtu/nebūtu”, vajag reālo stāvokli/realitāti apjēgt, kur ar to NATO,ES un dalību n-jās organizācijās Latvijas valsts iedzīvotāju vairākums 20 gados ir nonācis:
“Latvija kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti”
http://www.ir.lv/2013/5/28/latvija-kluvusi-par-cilveku-tirdzniecibas-upuru-izcelsmes-valsti
0
Edzs > ligakalnina 18.06.2013. 00.46
sirtaki,
paldies, piekrītu.
dažreiz mums tas aizmirstās. ;))
0
Inese Birzniece > ligakalnina 18.06.2013. 00.17
TanteSidra. Netērē savu laiku no coments, kolpants utml.mēslu, kuri “piesārņo ēteru” tekstiņu lasīšanai un vēl jo vairāk komentēšanai.
Nepapildini šo pērkamo dvēseļu maku; šamiem alga atkarīga no + vai – skaita, no komentārie, t.i. no i-neta lietotāju ievērības.
0
Edzs > ligakalnina 17.06.2013. 22.19
D.Ivans “…uz barikādēm, es aicināju latviešu un krievu valodā, tātad – uzņēmos atbildību visu cilvēku priekšā. Es nevarēju piedalīties šajā nodevībā, kurā piedalījās visi, sākot ar AP priekšsēdētāju,..”
~~~~~~
laikam ejot D.Ivans sev liekas no tautas nepelniti aizmirsts, bet te varam saskatit ne tikai bravuru bet varbut prats jau ir ar nobidi jo lasam ari atklatus melus, – janvara barikazu laika Ivans nebija Latvija bet bija ar sievu devies aizsutits uz Zviedriju, lai kad visi bus apkauti viens var parstavett valsti kura kadreiz ir bijusi. neesmu dzirdejusi ka vinsh kadus no turienes butu uzrunajis latvieshu un krievu valodas, tas it ka nevienam ari nebija vajadzigs.
0
ligakalnina > ligakalnina 17.06.2013. 17.57
Tā toreiz solīja, un solījumu nepildīja, man arī tas nepatīk, bet, no otras puses, pats galvenais bija atgūt Latvijas neatkarību jebkādiem līdzekļiem un bez asinsizliešanas, un tas tika izdarīts.
Un racionālais moments – esi pārliecināts, ka, ja būtu pilsonības nulles variants, mēs būtu NATO un ES?
Varbūt, kādam labāk, ja būtu NVS, bet, latviešiem noteikti nē.
Bez tam – visi, kas gribēja, sen varēja pilsonību iegūt, tātad, īstenībā, nekāda liela mānīšana arī nenotika, tāpēc visa tā vaimanāšana nav neko vērts, un ir tikai kārtējais sab. šķēlšanas mēģinājums.
0
oktaavs 17.06.2013. 19.28
Izraēla ir demokrātiska valsts ? Ir !
Kurš tur var var iedomāties bijušo nacistu zinātnisko konferenci par tēmu: ” Hitlrera Vācijas ekonomikas sasniegumi un to iedzīvināšanas apstādināšana Eiropā ” ? Kāpēc nevar sarīkot, ja jau demokrātija ?
Kāpēc Latvijā potenciālie agresori un viņu cilvēki šeit var plānveidīgi graut valsts pamatus pilnīgi nesodīti jau vismaz divdesmit gadus ?
Vakar divas tantiņas tramvajā runāja par kaut kādiem Satversmes sargāšanas birojiem un nedrošības policijām. It kā tie kaut kur esot, bet dikti no kaut kādiem baidoties..
5
Signija Aizpuriete > oktaavs 17.06.2013. 21.00
——west Izraēla ir demokrātiska valsts ? Ir !
Kurš tur var var iedomāties bijušo nacistu zinātnisko konferenci par tēmu: ” Hitlrera Vācijas ekonomikas sasniegumi un to iedzīvināšanas apstādināšana Eiropā ” ? Kāpēc nevar sarīkot, ja jau demokrātija ?
============================================================================
Viena būtiska iemesla dēļ nevar atklāti uzrīkot:
“Nirnbergas process bija svarīgs pagrieziena punkts starptautisko tiesību attīstībā, jo tas radīja juridisku precedentu — pirmo reizi notika tiesas process par agresiju un noziegumiem pret cilvēci. Principiāla nozīme bija tam, ka tika atzīts, ka augstākās priekšniecības un pat valdības rīkojumu pildīšana neatbrīvo cilvēku no personīgas atbildības par veiktajiem noziegumiem.
Tribunāls atzina par noziedzīgām organizācijām SS, SD un Gestapo, kā arī nacistu partijas politisko vadību, bet ne SA, Vācijas valdību un armijas virspavēlniecību.”
Nirnbergas process http://lv.wikipedia.org/wiki/Nirnbergas_process
http://www.youtube.com/watch?v=kWR2I5Q9d9U
0
Signija Aizpuriete > oktaavs 17.06.2013. 21.08
——-west:”(..)
Kāpēc Latvijā potenciālie agresori un viņu cilvēki šeit var plānveidīgi graut valsts pamatus pilnīgi nesodīti jau vismaz divdesmit gadus ?”
============================================================================
Viena būtiska iemesla dēļ – starptautiskajā tiesā (piem.ECT, kur E.Levits uzdarbojas) vairāk kā divdesmit gadus gaida 4.maija repubļikas varnešu iesniegumu, lai varētu uzsākt Nirnbergas procesu-2 par okupāciju. Nav iesnieguma no cietušajiem – nevar uzsākt procesu. Ar kādiem tur Aukstā kara papīriem jau ne Krievijas valdiniekus, ne pat PCTVL darboņus pārliecināt nevarēs- un kādu kompensāciju nesagaidīt.
0
Kaspars > oktaavs 19.06.2013. 13.26
un kurš var iedomāties, ka pēc uz šo brīdi pēdējā Pasaules kara Dānijā, Norvēģijā, Francijā vai Nēderlandē kāds, kurš sastāvējis Hitlerjūgendā, SS, Gestapo vai naciķu partijā vai kurš kaut sadarbojies ar okupantu varu vācu okupācijas laikā, varētu ne tikai dzīvot, bet vēl arī ieņemt amatus valsts pārvaldē, valsts iestādēs vai Valdībā?
0
putekliic > oktaavs 18.06.2013. 09.11
“Kurš tur var var iedomāties bijušo nacistu zinātnisko konferenci par tēmu…”
__
A kurš var iedomāties Izraēlā bijušo nacistu partijas biedru par valsts prezidentu vai ministru vai parlamenta deputātu!? Kā visiem labi zināms – mums bijušie komunisti bija tie, kuri lielā mērā nodrošināja mūsu valstiskuma atjaunošanu. Patiesībā tā nebija vis dziesmotā revolūcija, bet gan nomenklatūras apvērsums (protams, ar plašu tautas atbalstu). Ja jau mēs būtu tik principiāli tad, neviens bijušais komunists nedrīkstētu ieņemt nevienu vadošu vai vispār jebkādu amatu valsts pārvaldē. Tas ir maigākajā gadījumā. Radikālākajā variantā – visi vadošie komunistu partijas pārstāvji būtu jātiesā. Tāpēc nebūsim divkosīgi – dubultstandarti joprojām eksistē visapkārt. Mēs pat Pārdaugavas monstru nojaukt neuzdrošinājāmies, kas būtu visai vienkārši izdarāms. Tik vien būtu vajadzīgs kā patiesa politiskā griba to izdarīt, jo tas taču ir okupācijas visredzamākais simbols! Tās okupācijas, kā daudzi Saeimā un citos vadošos valsts amatos sēdošie vārdos apgalvo, ir nodarījusi latviešu tautai tik daudz ļaunuma! Tāpēc absolūtu neizbrīna ne šādas guščinu konferences, ne citi pretvalstiski pasākumi. Tie ļoti labi „ieguļas” visā līdzšinējā konsekventi nekonsekventajā politikā.
0
saksona > oktaavs 17.06.2013. 23.12
Nu, akmentiņus SAB virzienā gan nav ko mest. Attiecībā uz šādām Guščina&Co “Zinātniskām konferencēm” lieliski būtu noderējuši SAB iniciētie un Saeimas pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā (kurus gan pēc SC biedra Elksniņa protesta Valsts prezidents izlēma neizsludināt).
0
Ojārs 17.06.2013. 21.21
okupācijas fakts ir atzīts starptautiski un oficiāli – starp citu, Strāsbūras tiesas vismaz divās lietās spriedumos ir atsauce uz LR Saeimas deklarāciju Par okupāciju. Tas bija lietās par Ždanoku un kononovu
1
+2
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Ojārs 17.06.2013. 22.00
——-
Atzīt var arī citplanētiešu eksistenci, taču tie citplanētieši ANO jau tāpēc ar runu neuzstāsies – gluži kā Pūķins ar atvainošanos un tautiešu aicināšanu mājās. To LR Saeimas deklarāciju stiprumu jau saprātīgi cilvēki sen sapratuši:
“NACIONĀLĀS POLITIKAS NEVEIKSMES.”
Latvijas valdības un intelektuālās aprindas nav spējušas izskaidrot Rietumu partneriem savas valsts īpašo izņēmuma stāvokli pēc 50 gadu ilgas citu valstu pilsoņu iepludināšanas Latvijā – izņēmuma stāvokli, salīdzinājumā ar tām nacionālajām valstīm, kas izstrādājušas valstiskas piederības un cilvēktiesību principus to ilgstošā vēsturiskajā attīstībā; ilgstošā okupācijā prettiesiski izmainītā demogrāfiskā situācija rada izņēmuma stāvokli, kam nav bez ierunām piemērojama pavisam citos apstākļos tapusi cilvēktiesību deklarācija. Turklāt, uzspiežot Latvijai cilvēktiesību normas attiecībā pret aneksijas laikā iepludinātām personām, joprojām tiek ignorēts 1948.gadā pieņemtās ANO Cilvēktiesību deklarācijas 29. pants, kura 2. punkts nosaka, ka „nav pieļaujama cilvēktiesību piemērošana, ja tiek kaitēts pamatnācijas interesēm”. (Šeit dots tulkojums no franču valodas; latviešu valodā ANO Cilvēktiesību deklarācija dīvainā kārtā publiski nav pieejama, savukārt krievu tulkojumā tikpat dīvainā kārtā vārdkopa „pamatnācijas interesēm” viļus neviļus aizvietota ar vārdkopu „citu interesēm”…). Rezultātā Latvijā joprojām pastāv plaša valstsnepiederīgo (t.s. nepilsoņu u.c.) kopiena, kas fiziski dzīvo Latvijā, bet garīgi (ar savu informatīvo telpu) atrodas bijušajā Padomju Savienībā.
Arnolds Klotiņš. “Jūnija tēzes”. 2013
http://www.makslinieki.lv/aktualitates/210/
0