Kā saglabāsim brīvības cīnītāju piemiņu nākotnei?

  • Ritvars Jansons
  • 05.04.2013
G.Astras un J.Ziemeļa ieslodzījuma nometnē Perma-36  1972.gada 4.augustā sarakstītais ziņojums nākamībai. (Muzeja Perma-36 dokuments).

G.Astras un J.Ziemeļa ieslodzījuma nometnē Perma-36 1972.gada 4.augustā sarakstītais ziņojums nākamībai. (Muzeja Perma-36 dokuments).

Piektdienas vakarā Latvijas Okupācijas muzejā Raiņa bulvārī 7 notiks tematisks vakars, veltīts brīvības cīnītājam Gunāram Astram

6.aprīlī apritēs jau 25 gadi, kopš mūsu vidū nav Gunāra Astras. Daudziem šī personība bija nacionālās pretošanās simbols jau viņa dzīves laikā. Taču lielākā daļa viņa nozīmību novērtēja tikai pēc šā cilvēka nāves. Kā saglabāsim Gunāra Astras un citu brīvības cīnītāju piemiņu nākotnē?

Aug jauna paaudze. Lai tā saprastu, ka Rīgā ir nevis asteru, bet Gunāra Astras iela ar skolas mācību stundām vien nepietiks. Mācību programma ir pārsātināta, un bez emocionāla līdzpārdzīvojuma skolēni par saviem varoņiem uzzināto atmiņā nepaturēs. Arī sabiedrība par viņiem var aizmirst ātri. Nav universāla piemiņas iemūžināšanas līdzekļa. Par piemiņu gadu simtiem veiksmīgi var atgādināt kāds monuments. Dažreiz pat veiksmīgāks var būt varoņa attēlojums literārā darbā, bet modernajā vēsturē - filmā.

Jaunākajā žurnālā