Karūsas cīņā pēc maizes kumosa. Foto: Elmārs Rudzītis, F64
Cik ilgi daži zvejnieki uz nebēdu šiverēs Buļļupē jeb par grozījumiem Zvejniecības likumā
Klusais Ziemassvētku gaidīšanas laiks un Jaunā gada sākums izvērtās par karstāko cīņas arēnu makšķerniekiem un zvejnieku interešu aizstāvjiem. Kārtējā saķeršanās par zivju resursu pārdali Latvijas iekšējos ūdeņos aktualizēja atvērtais Zvejniecības likums. Paredzamie grozījumi likumā izjauca trauslo līdzāspastāvēšanu šo divu sāncenšu starpā par „zelta zivtiņas" labvēlību. Lai saprastu problēmas būtību, būtu vietā iepazīstināt ar cīņas arēnā darbojošām personām:
Mazskaitlīga ir zvejnieku kopa, taču nevar nenovērtēt viņu cīņas prasmi. To apliecina kaut vai tāds fakts, ka iepriekšējā kaujā pirms astoņiem gadiem zvejnieku intereses izšķirīgajā brīdī metās aizstāvēt pati prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kurai saskare ar ūdeņu valstību acīmredzot ielikta uzvārdā. Tieši pateicoties prezidentes negaidītai iniciatīvai Zvejniecības likumā tika iekļauts izņēmums, kas likumā skanēja šādi: „Nevienā upē vai kanālā nedrīkst likt tīklus vai murdus, izņemot Daugavu un Buļļupi."
