Foto: Emīls Desjatņikovs, F64
Raksts tapis pēc runas starptautiskā konferencē "Izglītība, kas vieno"
Pirms gada jutos kā pēdējā (un vienīgā) mohikāne, kuru uztrauc sašķeltā izglītības sistēma, bet tagad lietas mainās. Tas, kas likās normāls un neizbēgams, tagad tāds vairs nešķiet.
Lai saprastu, kā veidojās šodienas segregētās izglītības sistēma Latvijā, ir jāatgriežas divdesmit gadu pagātnē 90.gados, kad Eiropas politiskā doma drudžaini meklēja mehānismus, kas uz karstām pēdām ar nemilitāriem līdzekļiem mazinātu bruņota konflikta iespējas. Miers ar militāriem instrumentiem tika nodrošināts, bet ar to nepietika un bija jāmeklē papildu iespējas, kas konfliktam neļautu uzliesmot. PSRS bija beigusi eksistēt, Dienvidslāvijas karš gāja uz beigām. Bija jauna, multilaterāla struktūra - Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, kura bija šo drošības instrumentu meklējumos.
