Samsons bija toņa noteicējs padomju Latvijas vēsturē
No dzīves 17.septembrī atvadījies Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, vēsturnieks, bet Otrā pasaules kara laika un pēckara paaudzei arī zināms kā sarkano partizānu komandieris Vilis Samsons, vēsta Zinātņu akadēmija.
Līdzās tādiem padomju laika vēsturniekiem un ideoloģijas veidotājiem kā Jānis Dzintars un Aleksandrs Drīzulis Samsons bija viens no toņa noteicējiem vēstures zinātnē padomju Latvijas pēdējos gadu desmitos.
Samsons dzimis 1920. gada 3.decembrī Liepnā. Otrā pasaules kara laikā komandējis atsevišķas Latvijas partizānu vienības, tās apvienojot 1.Latvijas partizānu brigādē. Pēc kara kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, padomju laikā bijis arī izglītības ministrs, ZA prezidija galvenais zinātniskais sekretārs laikā no 1960. līdz 1992.gadam. Ilgus gadus vadījis 130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu brigāžu valdi.
Pēdējos gados Samsona vārds atkal publiski izskanēja sarkanā partizāna Vasilija Kononova tiesas laikā, kad Samsons tiesā liecināja kā 1.Latvijas partizānu brigādes komandieris – viņam bija pakļautas septiņas partizānu vienības – kopumā vairāk nekā 3000 partizānu, kas cīnījās pret vācu okupācijas režīmu.
Pērn Samsons, tāpat kā Kononovs, no Krievijas vēstniecības Latvijā saņēma īpašu Krievijas apbalvojumu – Uzvaras dienas 65.gadadienai veltītu medaļu.
Komentāri (22)
BaleLiina 20.09.2011. 10.16
Tradicionālais latīņu teiciens attiecas uz mirušu cilvēku laikposmā no viņa nāves līdz apbedīšanai. Citādi jau nevarētu teikt neko sliktu ne par Hitleru, ne par Staļinu un daudziem tūkstošiem citu.
0
dace_ampermane 20.09.2011. 08.39
izskatās, ka kangars nodzīvojis ērtu dzīvi
0
astra_ozo 20.09.2011. 08.58
Klīst runas, ka vecumdienās viņš savus grēkus – nodevību pret latviešu tautu – esot nožēlojis.
Miers viņa pīšļiem.
1
Aivars Krauklis > astra_ozo 20.09.2011. 09.04
Cik nu zinu, arī drūmajos laikos bez grēkiem esot bijis arī kas cits, daudz vai maz – ne man spriest. Tomēr ne gluži Dintars.
0