Zviedru speciālisti: kara gadījumā Zviedrijas desantnieki nodrošinātu atbalsta punktu Kurzemē
Zviedrijas 2009.gada aizsardzības politikas vadlīnijās rakstītais, ka "Zviedrijai ir jāspēj gan dot, gan pieņemt militāru palīdzību", dažam labam vērotājam varētu izraistīt smīnu. Zviedrijas bruņotajos spēkos pēdējos gados notiek vērienīgi samazinājumi, un varētu domāt, ka Zviedrija galvenokārt cer saņemt palīdzību, nevis to sniegt citām valstīm.
Taču, par spīti šiem samazinājumiem, Zviedrijas Militārā akadēmija nesen izdevusi grāmatu, kurā speciālistu grupa apskata jautājumu, kā Zviedrijai un Somijai būtu jārīkojas, ja Baltijas valstis kļūtu par Krievijas agresijas upuri*.
Autori uzskata, ka Baltijas okupācija radikāli pasliktinātu abu ziemeļvalstu situāciju. Gan Zviedrija, gan Somija nonāktu frontes līnijā, un tās būtu gandrīz spiestas kaut ko darīt - un ātri - "savu interešu labā". Autori gan mierina, ka šāds uzbrukums tuvākajā laikā nav reāls, tomēr uzskaita vairākus notikumus, kas raisa bažas: 2007.gada pavasara nemieri un kiberuzbrukums Igaunijā, Gruzijas karš, Krievijas bruņoto spēku pastiprināšana Baltijas valstu robežu tuvumā, Arctic Sea nolaupīšana Baltijas jūrā...
