Ārkārtas situāciju izsludina 40 novados • IR.lv

Ārkārtas situāciju izsludina 40 novados

31
Foto: Raitis Plauks, F64
Indra Sprance

Valdības lēmums ļaus avārijas mežos novērst bez saskaņošanas ar īpašniekiem

Valdība ceturtdien nolēma izsludināt ārkārtas situāciju 40 valsts novados, žurnālistus informēja premjerministrs Valdis Dombrovskis (''Vienotība'', JL). Tas ļaus elektrolīniju avārijas mežos novērst bez īpašas saskaņošanas ar īpašniekiem, kuri pēcāk nevarēs prasīt atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

Piektdienas rītā bez elektrības Latvijā joprojām ir ap 9000 mājsaimniecību, ziņo atbildīgie dienesti.

Ārkārtas situācija izsludināta Rēzeknes, Viļānu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Krāslavas, Preiļu, Līvānu, Ludzas, Riebiņu, Aglonas, Zilupes, Daugavpils, Ilūkstes, Vārkavas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas, Neretas, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Ērgļu, Madonas, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu, Skrīveru, Aizkraukles, Amatas, Līgatnes, Vecpiebalgas, Cēsu, Priekuļu, Jaunpiebalgas, Raunas, Pārgaujas un Ventspils novadā.

Visā valstī ārkārts situāciju izsludināt nav pamata, jo ne visur ir problēmas ar krītošiem kokiem, skaidroja valdības vadītājs. Krīzes vadības padome gan turpinās uzraudzīt situāciju arī citur, jo tuvākajās dienās gaidāmi nelabvēlīgi laika apstākļi.

Kā skaidroja premjers, atbildīgie dienesti šobrīd strādā ar pilnu jaudu, taču tuvāko dienu laika prognozes nav Latvijai labvēlīgas – gaidāms lietus un sniegs, kas varētu sekmēt vēl lielāku koku gāšanos. “Vieni koki tiek nocirsti, citi turpina gāzties, un šeit būs vajadzīga plašāka mežistrādātāju iesaiste,” sacīja Dombrovskis.

“Pats ārkārtas situācijas izsludināšanas fakts nekādā veidā nepaātrinās šos darbus, jo tie resursi, kas no “Latvenergo” un valsts institūciju puses ir iesaistīti, no tā nepalielināsies. Ārkārtas situācija ir vairāk dēļ juridiskiem aspektiem saistībā ar plānoto koku izciršanu un iepirkumiem,'' skaidroja valdības vadītājs. Uz jautājumu, vai valsts kompensēs zaudējumus, kas radīsies mežu īpašniekiem, premjers norādīja, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas situāciju. “Kokmateriāls jau nekur nepazudīs,” sacīja Dombrovskis.

Savukārt "Latvenergo" vadītājs Āris Žīgurs sacīja, ka šobrīd reģionos strādā ap 1000 uzņēmuma darbinieku. Ārpus iztīrītajām joslām atrodas apledojis mežs, koki ir pārklāti ar ledu, tie gāžas uz elektrolīnijām. “Mēs, pa druskai izcērtot kokus, esam iekļuvuši tādās kā dzirnavās – cik koku šodien iztīrām, tik nākošajā dienā iekrīt stigā,” stāstīja Žīgurs. “Cilvēki strādā praktiski jau otro nedēļu bez atpūtas, mežā, aukstumā, drēbes ir slapjas, saplīsušas. Šādā stilā turpinot, mums nāksies ļoti ilgi darboties, un ir parādījusies nepieciešamība nocirst kokus plašākā joslā, nekā to nosaka izsargjoslu likums. Tiesa, aizsargjoslu likums mums atļauj cirst kokus arī ārpus stigas, ja tie apdraud elektrolīnijas. Šobrīd šis apdraudējums ir masveidīgs,” sacīja energouzņēmuma vadītājs.

Pēc Žīgura teiktā, “riska teritorija” iespējamajiem pārrāvumiem ir vairāku tūkstošu kilometru garumā, savukārt Rēzeknes novadā sagrauta praktiski visa vidējā sprieguma līnija – aptuveni 800 kilometru. Puse trases iet pa mežiem, tā ir sagrauta un tiek postīta katru dienu. “Mums nav likumīga pamata miera apstākļos izzāģēt tur visus kokus, it sevišķi, ja tie stāv stabili un nekur nekrīt. Arī šodien mēs noņemam tos, kas ir krituši un apdraudoši, bet situācija pa diennaktīm mainās,” skaidroja ''Latvenergo'' vadītājs.

Lai ātrāk atjaunoto elektroenerģijas piegādi, Žīgurs aicināja mežizstrādātājus Rēzeknē, Ziemeļu ielā 3, pieteikties līgumdarbiem stigu tīrīšanai. Viņš gan nevarēja precizēt, cik cilvēku papildus vajadzīgi. “Elektriķus mums nevajag, mežistrādātāji laipni lūgti palīdzēt,” sacīja Žīgurs. Aģentūra LETA ziņo, ka līdz piektdienas rītam Rēzeknes novadā vairāki desmiti uzņēmēju atsaukušies aicinājumam iesaistīties elektrolīniju atbrīvošanā no kokiem.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Aldis Lieljuksis žurnālistiem sacīja, ka ārkārtas situācijā pašvaldības varēs lūgt palīdzību, tajā skaitā ģeneratorus, krīzes centram, zvanot pa tālruni 112.

Ārkārtas situāciju pašvaldības teritorijā ceturtdien jau izsludināja Rēzeknes novada dome, Latvijas Radio informēja domes vadītājs Monvīds Švarcs. Faktiski gan atbildīgie dienesti šajā novadā strādājot ārkārtas režīmā jau kopš pērnā gada Ziemassvētkiem, kad šeit sniega un atkalas dēļ masveidā pārtrūka elektroapgāde. Joprojām rit avāriju novēršana, pašvaldības ceļi ir iztīrīti, stāsta Švarcs.

Komentāri (31)

mxblack 06.01.2011. 14.40

Te to ierēdņu ir daudz vairāk kā reālā darba darītāju. Normāli organizēt darbus viņi nav spējīgi, jo skaitās vareni profesionāļi, tikai kādā jomā? Tieši milzīgais ierēdņu aparāts visvairāk traucē normālam darbam. To es piedzīvoju Kolkā, kad dega Slīteres rezervāts. Turienes ciema deputāti un ierēņi toreiz sazagās pamatīgi no dzēsējiem sagādātajiem labumiem. Vai šodien ir citādi? Pamēģiniet kādasm ierēdnim paņemt nost kādu piemaksu, kaut viņa darba vērtība ir 0? Uzreiz būs tiesu darbi un pamatīgs skandāls. Kamēr šī valsts balstīsies uz sapuvušiem pamatiem, tā grims arvien straujāk, bet cilvēki meklēs citu mājvietu.

+9
-3
Atbildēt

2

    payddaz > mxblack 07.01.2011. 12.12

    Tas, ka dažiem pietiek ar nenotīrītu trotuāru kā iemeslu, lai pārceltos uz Īriju, nevienam nav noslēpums, tomēr par augstu inteliģences līmeni gan tas neliecina.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    mjantons > mxblack 07.01.2011. 09.49

    Saistībā ar līniju trasēm gan ierēdņi gan nav iesaistīti – tur gan darbojas tikai komercsabiedrības un uzņēmumu. Likumi un regulācijas ir vēlētu personu darba rezultāts. Nevajadzētu diskusijā novērsties no problēmas saknes.
    Lai gan ir gan problēmas saknē viena izteikti civildienesta iestāde – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisja(SPRK), kura apraksta tīklu uzņēmumu pienākumus licenzē un atbildīga par licenzes nosacījumu izpildi. Tai arī regulāri jāinformē sabiedrība par stāvokli apgādē. Vai esat daudz par to dzirdējuši vai redzējuši? Dombura pārraidē bija redžma šī fata morgana visabsurdākā veidā. Tā jau bija tās pārraides jaukums – nekā tur nevarēja salikt par piederības plauktiem.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Juris Millers 06.01.2011. 22.06

Fotogrāfija ir fantastiska. Es brīnos, kā Latvijas Dzelzceļš vēl joprojām strādā? Vācijā, Francijā un UK vilcieni bija paralizēti ar daudz mazāku sniega daudzumu. Pat Somijā bija dažas dienas, kad vilcieni stāvēja pēc salīdzinoši smieklīga sniega.

+3
0
Atbildēt

1

    jjercens > Juris Millers 07.01.2011. 08.54

    ir tāda (laba) lieta kā “zemās grīdas princips”, kas rietumos ir cieņā…
    mūsu vilcieni uz tā fona ir kā džipi.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

mjantons 06.01.2011. 13.36

Diezgan smieklīgi! Notikumu ķēde ar jau iepriekšēju meteroloģiskiem trauksmes signāliem sākas 27. decembrī, bet tagad ārkārtas stāvoklis juridiskajā sistēmā. Visai nepieredzēts formālisms un relāli darbojošo cilvēku izsmieklu provocejoša rīcība. Trakākais, ka reālas krīzes gadījumā atbildīgi cilvēki piedalās televīzijas šovā 1,5 stundu garumā. Ja jau žurnālists no tā neko nesaprot, tad politiķiem jābūt dūšai atteikties no niekošanās, bet nākt klajā ar argumentētiem paziņojumiem speciālā pārraidē.

+5
-2
Atbildēt

2

    Valdis Ādamsons > mjantons 06.01.2011. 23.01

    žetons!
    Domburs kļūst apnicīgs!
    Esmu šad un tad domājis – vai žurnālisti pārāk daudz neaizraujas ar valdības locekļu tincināšanu: te viens vai otrs TV kanāls, te radio, te kāda avīze, te rītā, te vakarā.
    Vajadzētu sākt uzskaitīt nelietderīgi iztērēto ētera laiku mūžīgajās intervijās!
    Jābūt kaut kādai sistēmai! Nav iebildumu, piemēram, tūdaļ pēc valdības sēdes uzzināt jaunumus.
    Cilvēkiem taču dārga katra minūte!
    Gandrīz vai jāsāk iepazīties ar ungāru likumu par šo tēmu..

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    mjantons > mjantons 07.01.2011. 09.38

    Ungāru preses likums! Nebūtu par lieku pabaidīt dažus mediju potenciālos bezdarbniekus un pūšļus, bet dzīvē juridisko principu realizācija gan riskanta. Teicama ideja!

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu