Interešu sargi

SC saikne ar Krieviju rada bažas par Latvijas ārpolitiku

Sniedzot meistarklasi Maskavas Valsts Universitātes Augstākās ekonomikas skolas studentiem 2007.gada vasarā, kādreizējais Krievijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietnieks Mihails Demurins norādīja, ka ekonomiska rakstura politika attiecībā uz Baltijas valstīm ir jāpapildina ar politiska un informatīva rakstura līdzekļiem. ”Un visu šo līdzekļu kompleksam ir jābūt orientētam uz to, lai padarītu Igauniju, Latviju un Lietuvu par galēji neērtiem Eiropas Savienības un NATO partneriem […].”

2005.gadā Demurinam bija jāpamet savs augstais amats Ārlietu ministrijā. Bija jāsākas jaunai lappusei Krievijas ārpolitikā. Vēl nesen gar Krievijas krastiem bija noskrējis krāsaino revolūciju vilnis. Krievijas varas elite bija satrūkusies par iespējamiem līdzīgiem politiskiem satricinājumiem pašā Krievijā.

Kā reakcija uz jauno realitāti Krievijas Federācijas Prezidenta administrācijā 2005.gada februārī tika izveidota ”Pārvalde starpreģionālajiem un kultūras sakariem ar ārvalstīm”. Modesta Koļerova vadītā struktūra sāka aktīvu darbu Krievijas tautiešu politikā. Pārvaldes pamatuzdevums bija novērst krāsaino revolūciju viļņa tālāku izplatīšanos, kā arī meklēt iespējas, kā ”vest pie prāta” tos, kuri jau izrāvušies no Krievijas dzelžainajiem apkampieniem. Lai to izdarītu, bija jārīkojas smalkāk, ne tā, kā to vēlējās ekonomisko sankciju piekritējs Demurins.

Krievijas viesis
Ietekmes atjaunošanai Latvijā Kremlim bija jāatrod sadarbībai politisks spēks, kas no vienas puses būtu gatavs atbalstīt Krievijas intereses, bet no otras – būtu pietiekami mērens, lai spētu nokļūt pie varas.

2005.gada rudenī Sergejs Dolgopolovs (SC) sniedza vairākas intervijas Krievijas medijiem, tai skaitā Kremļa polittehnologa Gļeba Pavlovska interneta vietnei . Latvijas žurnālisti izteica pieņēmumu, ka tieši Pavlovskis kopīgi ar Koļerovu līdzdarbojas ”Saskaņas centra” (SC) veidošanā. 2005.gada oktobrī Dolgopolovs Maskavā tikās ar Koļerovu. Žurnālistu rīcībā nonāca ziņa – tikšanās reizē apstiprināta doma, ka par SC līderi jāvirza Nils Ušakovs. Viņš par apvienības priekšsēdētāju tika ievēlēts tūlīt pēc tam – 2005.gada 29.oktobrī. Jau nedēļu pēc notikuma Koļerovs ieradās vizītē Latvijā, lai uz vietas tiktos ar politisko un sabiedrisko organizāciju līderiem, novērtētu sadarbības iespējas.

Informatīvais atbalstītājs
Ierodoties Rīgā vēlā 7.novembra vakarā, Koļerovs tūlīt devās uz ”Pirmo Baltijas kanālu” (PBK). Tieši tur strādāja Ušakovs un citi nākamie SC Saeimas un Rīgas domes deputātu kandidāti. PBK sniedza partiju apvienībai informatīvo atbalstu, tika izmantota slēptā reklāma. Iespējams, ka nauda reklāmai tikusi saņemta no Krievijas, šādu iespēju savulaik pieļāva Saeimas Nacionālas drošības komisijas vadītājs Indulis Emsis (ZZS).

Tā vai citādi, bet PBK informatīvais atbalsts bija viens no noteicošajiem faktoriem, kāpēc partija, par kuru trīs mēnešus pirms vēlēšanām bija gatavi balsot tikai 2,5% vēlētāju, 2006.gadā Saeimā ieguva 17 no 100 deputātu vietām.

Ušakova ārpolitika
Lai arī Rīga varētu pievērst lielāku uzmanību jebkurai no savām 29 sadraudzības pilsētām, piemēram, Kijevai, Stokholmai vai Varšavai, jaunais mērs Ušakovs atbilstoši savas partijas prioritātēm uzreiz pievērsās Maskavai. Tūlīt pēc ievēlēšanas viņš tika apbērts ar dažādu Krievijas amatpersonu apsveikumiem. 2009.gada septembrī savā pirmajā ārvalstu vizītē jaunajā amatā Ušakovs Maskavā tikās ar mēru Juriju Lužkovu. Maskava nekautrējās izradīt īpašu labvēlību pirmajam krievu tautības mēram Eiropas Savienībā.

Rīga attiecībās ar citām ārvalstu pilsētām oficiāli nepārstāv valsti, Krievijā situācija ir citāda. Maskavas Ekonomisko un starptautisko sakaru departaments nodarbojas ne tikai ar pilsētas ārējiem sakariem. Tā nolikumā teikts, ka departaments ”nodrošina dalību valsts politikas attiecībā uz tautiešiem ārvalstīs izpildē”. Turklāt departamenta pārziņa ir pārstāvniecības ārvalstīs – Maskavas nami. Savulaik, ”rūpējoties” par tautiešiem ārvalstīs, Lužkovs apsūdzēja Latvijas varas iestādes genocīdā un salīdzināja mūsu valsti ar Kambodžu Pola Pota laikā. Tas netraucēja Ušakovam parādīt, kas ir SC prioritāte ārpolitikā.

SC partneri Krievijā
Lai gan dēvēts par ”klibo pīli”, Lužkovs joprojām pārstāv Krievijas ”varas partiju”. 2009.gada 20.-21.oktobrī Sanktpēterburgā notika partijas ”Vienotā Krievija” (VK) kongress, kurā no Latvijas piedalījās SC līderi Ušakovs un Jānis Urbanovičs. Uzreiz pēc kongresa 21.novembrī Urbanovičs un Boriss Grizlovs parakstīja SC un VK sadarbības līgumu.

VK ideoloģija ir mainīti atbilstīgi varas elites vajadzībām, piemēram, partijas 2003.gada manifestā aiz virsraksta ”Nacionālā panākuma partija” nāk teikums: ”Pagājušā gadsimta beigās lielākā daļa no mums uztvēra Padomju Savienības sabrukumu kā personīgo traģēdiju.” Manifestā, kurš piesātināts ar patētiskiem saukļiem par Krievijai pienākošos pasaules lielvaras statusu, ir teikts, ka VK ir centriska partija.

VK interneta vietne 2005.–2007.gadā piepludināta ar ”suverēnās demokrātijas”, ”eirāzisma” un līdzīgām anti rietumnieciskām idejām. Tagad mājaslapa ir pilna ar modernizācijas jaunumiem. Nesen VK paziņoja, ka tās valdošā ideoloģija ir ”krievu konservatīvisms”. Krievu konservatīvie iepriekšējos gadsimtos vienmēr ir atbalstījuši spēcīgu cara varu. VK to tiešām turpina, tās galvenais credo vienmēr ir bijis – “mēs ar Putinu!”.

Urbanovičs pēc sadarbības līguma parakstīšanas mēģināja kautrīgi skaidroja – VK jau vairākkārt piedāvājās, sak’, neērti atteikt, tomēr… pēc sabiedrotajiem atļausimies spriest par pašu SC.

Tautiešu koordinācijas padome
Kādā Austrumeiropas politikas pētījumu centra 2008.gadā rīkotā pasākumā Krievijas vēstniecības pārstāve jautāja organizatoriem, vai uz pasākumu varot uzaicināt arī dažas ”mūsu” nevalstiskās organizācijas?” – ”Vai Krievijas organizācijas?” – ”Nē, nē, Latvijas!”. Uz pasākumu toreiz atnāca ”Latvijas krievu kopienas” priekšsēdētājs Vjačeslavs Altuhovs, ”Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāta kandidāts 10.Saeimas vēlēšanās. Vai tā bija freidiska pārteikšanās, vai zīmīga attieksme?

Krievijas fonda ”Russkij mir” mājaslapā par Krievijas tautiešu organizācijām nosauktas gandrīz simts Latvijas biedrības. Starp tām ir arī tādas, kurās darbojas SC politiķi, piemēram, Igors Pimenovs no Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas . Organizācija savulaik ir saņēmusi finansējumu arī no Krievijas vēstniecības Latvijā.

Vēl vairāk – SC deputātu kandidāti 10.Saeimas vēlēšanās Valērijs Kravcovs, Sergejs Mirskis, Igors Pimenovs, Rīgas domes deputāte Svetlana Savicka darbojas arī 2007.gadā pie Krievijas vēstniecības Latvijā izveidotajā Tautiešu organizāciju koordinācijas padomē. Līdzīgas organizācijas Krievija izveidoja vairākās zemēs, lai nodrošinātu tautiešu politikas īstenošanu ārvalstīs. Padome ir saistīta ar Krievijas finanšu piešķiršanu tautiešu organizācijām Latvijā.

Krievijas tautiešu politika bieži vien ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu valodas un pilsonības jautājumos. Li kāds arī nebūtu koordinācijas padomes juridiskais noformējums, praksē tā rūpējas par citas valsts interešu īstenošanu Latvijā.

”9.maijs.lv”
Krievijas Tautiešu organizāciju koordinācijas padomes koordinators Viktors Guščins 2010.gada 5.maijā Maskavas namā rīkotā konferencē par notikumiem Baltijas valstīs II Pasaules kara laikā kopā A.Djukovu un citiem vēsturniekiem sprieda, ka padomju okupācija jau nebija īsti okupācija, ka 1945.gada notikumi deva iespēju mierīgi attīstīties milzīgai teritorijai ar nosaukumu Padomju Savienība. Pasākumā piedalījās SC politiķi Urbanovičs un Valdis Blūzma, kurš norādīja, ka Latvijas okupāciju var pielīdzināt ”garantiju okupācijai”. Tādu esot īstenojuši arī sabiedroto spēki Irānā, lai neienāktu vācieši.

Lai arī šogad bija jaušami daži signāli, ka vēstures tēmas nozīme Latvijas – Krievijas attiecībās varētu mazināties, tomēr Maskavas sāktais darbs cīņā ”pret vēstures falsifikāciju” turpinās, un redzams, ka SC te būs labs atbalsts Krievijai. SC priekšvēlēšanu programmā norādīts – nonākot pie varas tā etnisko saskaņu veidos, veicinot ”pateicību iepriekšējām paaudzēm par milzīgajiem upuriem, kurus tās nesušas pasaules karos”.

Lužkova vizītes laikā 25.augustā Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs slavēja Ušakovu par viņa attieksmi pret kara veterāniem un dalību 9.maija pasākumos. PBK atbalstītā organizācija ”9.maijs.lv” ļauj SC politiķiem Ušakovam un Vadims Baraņņikam ”nošaut uzreiz divus zaķus” – vairot savu popularitāti vēlētāju acīs un parādīt Maskavai tīkamu nostāju.

”Baltijas forums”
Pirms vairākiem gadiem Krievijas tautiešu politikas eksperti sprieda, ka Krievijas kaimiņvalstīs jāizveido diskusiju platformas (”diskussionnije plaščadki” – krieviski), kas kalpotu Krievijas ideju izplatīšanai kaimiņvalstu ekspertu un intelektuāļu vidū. Vietējiem politiķiem tāda lieta labi noder kontaktu veidošanai un publicitātei. Urbanoviča vadītais ”Baltijas forums” sevi pasniedz kā konstruktīva diskusijas platforma, tomēr tajā dominē Krievijas puses attiecību risinājuma piedāvājumi, kurus čakli tiražē krievvalodīgie mediji Latvijā.

Lai kā arī SC politiķi runātu par Latvijas interešu dedzīgu aizstāvēšanu attiecībās ar Krieviju, līdzīgi kā gadījumā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, šādas vēlētāju cerības varētu arī nepiepildīties. Pavērojot, kāda emocionāla tuvība un sapratne valda starp Urbanoviču un Krievijas pārstāvjiem Baltijas foruma pasākumu starpbrīžos dzerot kafiju, rodas bažas, kas notiks ar Latvijas ārpolitiku, ja to noteiks SC.

Andis Kudors ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors.